Mīli savus kaulus un locītavas!
Intervija ar Baibu Sipenieci–Gavari
Radio un TV raidījumu vadītāja
Vai cilvēki Latvijā ir pietiekami informēti par osteoporozi un citām kaulu slimībām?
Latvijā, man šķiet, cilvēki ir ļoti maz informēti ne tikai par osteoporozi un citām kaulu slimībām, bet vispār par savu veselību. Rodas iespaids, ka, iekams slimība nesākas, interese par ķermeni ir ļoti maza. Domāju, ka jaunākās paaudzes cilvēki vairāk zina un rūpējas par sevi, tajā skaitā arī par saviem kauliem. Protams, ir svarīgi arī pašam gribēt izprast savu ķermeni. Kas gribēs saprast un zināt par, piemēram, osteoporozi, tas arī atradīs informāciju un ceļu, kā un ko mainīt savā dzīvē vai ieradumos. Manuprāt, katram cilvēkam pašam ir jāizprot, cik svarīgs ir veselīgs dzīvesveids un tikai tad līdz tam varēs aiziet.
Kā Jūs palīdzat saviem kauliem?
Pirmkārt, ar uzturu. Jāsāk ar to, ka ģimenē ēdam sezonālus pārtikas produktus, kaut ko arī paši audzējam, cenšamies produktus iepirkt no zemniekiem vai tieši no ražotājiem. Ja runājam par produktiem, kas ir bagāti ar kalciju, jāsaka, ka esam biezpiena fani. To varam ēst dažādos veidos – brokastīs, kā uzkodu vai desertu. Periodiski papildus uzturam lietojam arī kādus polivitamīnus vai zivju eļļu.
Cenšamies maksimāli daudz uzturēties svaigā gaisā. Mums ir paveicies, dzīvojam Jūrmalā – esam svaigā gaisā un saulē ļoti daudz. Vasarā man ļoti patīk sauļoties, es it kā «uzlādējos» ar enerģiju, tad ziemas nogurums arī ir prom.
Mēs arī daudz sportojam – kalnu slēpošana, riteņbraukšana, slidas un skrituļslidas. Profesionāli ar sportu nenodarbojamies, bet no visa pa druskai pamēģinām gan. Es papildus arī nodarbojas ar jogu, vingroju sporta zālē.
Maksimālo kaulu stiprumu cilvēks sasniedz līdz 30 gadu vecumam. Kādu padomu Jūs dotu lasītājiem, lai bērnu kauli būtu stipri?
Nekādu īpašu padomu nevarēšu laikam dot. Bet jāsaka, ka bērni savos ieradumos un dzīvesveidā kopē to, ko dara vecāki. Vecākiem ar savu piemēru jāparāda, cik labi ir veselīgi ēst, kustēties un sauļoties! Un, protams, ir svarīgi ar bērniem dalīties savās zināšanās un mudināt viņus būt ziņkārīgiem un zinātkāriem, izprast savu ķermeni, tā funkcijas.
Vai padalīsieties ar kāda ēdiena recepti, kas būtu veselīgs kauliem?
Tā kā pašas dārzā man aug spināti, es tos izmantoju, gatavojot maltīti mājiniekiem. Spināti arī ir viens no kalcija avotiem līdztekus biezpienam.
Viena no manām receptēm ir biezpienu un spinātu pīrāgs, ko ir viegli pagatavot. Nepieciešama kārtainā mīklā, spināti, biezpiens (ja nav, tad var aizvietot ar sieru), ola un ķiploks. No spinātiem, biezpiena, olas un ķiploka uztaisa viendabīgu masu, ko izliek uz kārtainās mīklas un satin rullī. Pīrāgu cep krāsnī, līdz mīkla ir zeltaina. Sanāk tāda kā strūdele, tikai tā ir ar kalciju bagāta.
Vēl man garšo, kad biezpienu samaisa ar sasmalcinātu marinētu gurķi un lociņiem. Iegūto masu var likt kā uz maizes, tā arī pievienot, piemēram, kartupeļiem. Līdzīgi var samaisīt biezpienu ar sasmalcinātu avokado, ķiploku un pievienot nedaudz citronu sulas, tad avokado nepaliek tumšs.
No biezpiena var uztaisīt arī garšīgu desertu! Klasiskais biezpiena sacepums, kur nepieciešams biezpiens, olas, cukurs un dzērvenes vai rozīnes – kā kuram garšo. Vai var būt garšīgāks ar kalciju bagāts deserts kā biezpiens ar putukrējumu, zefīru un ogām?
Zināms, ka Latvijas iedzīvotājiem ir maz D vitamīna organismā. Kā Jūs domājat, vai Latvijā nepieciešams bagātināt kādus pārtikas produktus ar D vitamīnu?
Man šķiet, ka saules trūkums ir mūsu, latviešu, galvenā sāpe. Pati redzu, kā bērni izskatās februārī – bāli, ar «ziliem riņķiem» zem acīm un saguruši. Mums kopā visai ģimenei ir iespēja aizbraukt uz ārzemēm, piemēram, uz kalniem un sauļoties, bet ne visiem Latvijā tas ir pieejams.
Tāpēc domāju, ka, ja tas uzlabotu situāciju Latvijā, pārtikas produktus vajadzētu bagātināt ar D vitamīnu. It īpaši tas būtu atbalstāms, ja tas būtu pamatots ar citu ziemeļu valstu pieredzi un medicīniskiem pētījumiem, piemēram, no Norvēģijas.
Ko Jūs novēlat mūsu lasītājiem?
Kaulu Veselība lasītājiem novēlu, lai visi izturas pret savu organismu kā pret savām automašīnām – vismaz reizi gadā ir jāiziet pilna tehniskā apskate! Un vēl svarīgi ir izglītoties, zināt, piemēram, kādi ar veselību saistītie riski ir katrā vecuma grupā. Turklāt izglītošanās nav tikai žurnālu rakstu palasīšana, nepieciešama lielāka iedziļināšanās ar ķermeni un veselību saistītajos jautājumus.