Osteoporoze – bieži sastopama un ārstējama slimība

Inese Pavliņa

Dr., interniste un endokrinoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārs Gaiļezers

rudens-2013-osteoporoze-arstejama

Ikdienā bieži neaizdomājamies par kaulu veselību un par to, cik svarīgi, lai tie būtu veseli. Pateicoties kauliem, mēs varam kustēties, staigāt, kauli aizsargā iekšējos orgānus un veic daudzas citas funkcijas.

Pasaulē osteoporoze ir visbiežāk izplatītā kaulu vielmaiņas slimība, kuras sekas ir kaulu lūzums. Aptuveni vienai no divām sievietēm un vienam no pieciem vīriešiem vecākiem par 50 gadiem dzīves laikā var būt osteoporotisks lūzums. Svarīgi atgādināt par osteoporozes savlaicīgu diagnostiku un arī ārstēšanu ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem.

Osteoporoze nav vecuma pazīme, bet gan hroniska slimība, no kuras iespējams izvairīties!

Lai izprastu osteoporozes būtību, svarīgi zināt un saprast, kas notiek kaulaudos.

Skelets bieži tiek uztverts kā stabils un nemainīgs. Tāpat kā pārējie organisma audi, kauli nepārtraukti atrodas dinamiskā līdzsvarā. Kauli ir dzīvi audi, kuri atjaunojas: noārdoties vecajiem kauliem, veidojas jauni kaulaudi. Kauli ir arī kā rezervuārs, kurā tiek «uzkrāts» kalcijs, kas tur uzglabājas un nepieciešamības gadījumā tiek izmantots. Bērnībā un jaunībā aktīvākas ir kaulu veidojošās šūnas, lai skelets varētu augt un attīstīties. Tāpēc šajā periodā ļoti svarīgi uzņemt pietiekoši daudz olbaltumvielu, kalcija un D vitamīna, jo tie ir kaulu «būvmateriāli».

30–40 gadu vecumā process ir līdzsvarā – cik daudz kaula noārdās, tik tiek veidots no jauna. Tas nepieciešams, lai «salabotu» mikroplaisiņas, kas kaulos rodas slodzes iedarbībā. Tāpat tas palīdz pielāgot skeletu fiziskai slodzei – vietās, kas tiek intensīvi «darbinātas», veidojas izturīgāki un resnāki kauli.

Tuvojoties 50 gadu vecumam, kaulu veidošanās process kļūst lēnāks, savukārt noārdīšanās – intensīvāka. Sievietēm menopauzē – parasti pēc 50 gadu vecuma strauji samazinās sievišķo hormonu estrogēnu līmenis, kas «aizsargāja» kaulus.

Kā diagnosticē osteoporozi? Osteo­po­roze attīstās lēni un pakāpeniski, daudzu gadu laikā. Slimība ilgstoši norit bez simptomiem un sūdzībām. Tāpēc to sauc arī par «klusējošo» epidēmiju. Bieži vien osteoporozes diagnozi nosaka jau pēc notikušiem kaulu lūzumiem.

Saskaņā ar Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācijas un Starptautiskā Osteoporozes fonda vadlīnijām duālās enerģijas rentgena absorbciometrija jeb centrālā osteodensitometrija, jeb DXA, jeb tautā sauktā kaulu blīvuma pārbaude ir osteoporozes diagnostikas zelta standarts. Pārbaudē konstatētais samazinātais kaulu blīvums liecina par osteopēniju vai osteoporozi un tas norāda uz paaugstinātu kaulu lūzumu risku. Problēma visā pasaulē un arī Latvijā ir savlaicīga diagnostika. Savlaicīgi diagnosticējot un uzsākot osteoporozes ārstēšanu, ir iespējams novērst osteoporozes izraisītos lūzumus. Lūzumus ārstēt ir dārgāk (ārstēšanās stacionārā, operācijas, anestēzijas un intensīvās terapijas izmaksas, rehabilitācija, invaliditātes un darba nespējas izmaksas) nekā lietot medikamentus un novērst lūzumus.

Osteoporozi ārstēt ir lētāk un vienkāršāk nekā ilgstoši ārstēt kaulu lūzumus!

Osteoporozes ārstēšanas mērķis ir samazināt ar kaulu trauslumu saistītos lūzumus, kā arī to skaitu un pēc iespējas ātrāk novērst draudošu kaulu lūzumu. Pat tad, ja lūzums ir jau noticis, pretosteoporozes terapijas mērķis ir novērst nākamo lūzumu. Ārstēšanas mērķis ir arī pacientu dzīves kvalitātes uzlabošana (piemēram, samazinot sāpes).

Svarīgi ievērot nefarmakoloģiskās terapijas principus: vingrot, sauļoties, lietot kalciju un D vitamīnu un uzņemt olbaltumvielas ikdienā. Šo principu ievērošana ir svarīga gan osteoporozes profilaksei, gan papildu specifiskai osteoporozes terapijai. Jācenšas saglabāt arī locītavu kustīgumu – īpaši noder pastaigas un nūjošana.

Osteoporozes ārstēšanā izmanto vairākas medikamentu grupas. Atkarībā no osteoporozes smaguma pakāpes, osteoporozes cēloņa, kā arī citām pavadošajām slimībām katram osteoporozes pacientam nepieciešams atrast atbilstošāko, specifiskāko pretosteoporozes medikamentu. Pretosteoporozes medikamentu grupas atšķiras gan pēc to iedarbības, lietošanas veida un arī pēc blakusparādībām.

Pierādīts, ka visu grupu pretosteoporozes medikamenti samazina mugurkaula skriemeļu lūzumu risku.

Bet ne visu grupu pretosteoporozes medikamentiem un ne visiem medikamentiem pat vienas grupas robežās ir pierādīta arī spēja samazināt neskriemeļu lūzumu risku, it īpaši gūžas lūzumu risku.

Viena no plašākajām medikamentu grupām ir bisfosfonāti.

Lai arī osteoporozes gadījumā ir samazināta kaulu veidošanās un palielināta noārdīšanās, bisfosfonāti spēj aizkavēt kaulaudu noārdīšanos jeb rezorbciju. Savukārt kaula veidošanos šie medikamenti neietekmē. Tabletēto bisfosfonātu biopieejamība ir zema un to ietekmē ēdiena uzņemšana, kā arī lietotie medikamenti (piemēram, kalcijs, dzelzi saturoši medikamenti). Tāpēc jāievēro lietošanas instrukcija, kur noteikts, ka pacientam pēc medikamenta ieņemšanas jāpaliek vertikālā stāvoklī vismaz 30–60 minūtes, respektīvi, pacients šajā laikā nedrīkst atgulties. Pirms uzsākt ārstēšanu ar bisfosfonātu grupas medikamentiem vēlama arī stomatologa jeb zobārsta konsultācija.

Biežāk sastopamās bisfosfonātu grupas medikamentu blakusparādības ir gremošanas trakta augšējās daļas darbības traucējumi. Pacientiem, piemēram, ar barības vada vai kuņģa čūlu, vai ar izmaiņām barības vada gļotādā ārstēšana ar bisfosfonātiem nav ieteicama. Intravenozi lietojamajiem bisfosfonātiem, salīdzinot ar tabletētajiem bisfosfonātiem, ir raksturīgas biežākas pārejošas dabas akūtas iekaisuma parādības: reakcijas ar drudzi, ievērojamām muskuļu un kaulu sāpēm, kuru dēļ pacientiem pēc intravenozo bisfosfonātu injekcijas varētu būt nepieciešamība lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus.

Bisfosfonātu grupu medikamentus vēlams lietot ne ilgāk kā 3–5 gadus, jo tiek sasniegts maksimālais kaula noārdīšanās samazinājums (t.i., antirezorbtīvais efekts), pēc tam ārstēšana jāmaina uz citu grupu medikamentiem. Pretējā gadījumā tiek pārāk nomākta kaulu noārdīšanās un osteoporozes ārstēšana vairs nedod vēlamo efektu, vēl vairāk – nosakot kaulu minerālo blīvumu, rādītāji var pasliktināties. Svarīgi ir izvērtēt kaulu minerālā blīvuma dinamiku, kaulu marķieru rezultātus asinīs un tad atbilstoši lemt par turpmāko terapijas taktiku.

Otrs plašāk lietotais medikaments ir stroncija ranelāts. Stroncija ranelāts pašreiz ir vienīgais medikaments, kas spēj ietekmēt kaulā abus procesus – tas kavē gan kaula noārdīšanos, gan vienlaikus veicina arī kaulaudu veidošanos. Tas ir svarīgi, jo osteoporozes pacientiem ir būtiski ne tikai samazināt noārdīšanos, bet paralēli «būvēt» jaunus kaulaudus. Ar šo divējādo darbību tas ir unikāls medikaments.

Stroncija ranelāts nozīmīgi samazina gan mugurkaulāja skriemeļu, gan neskriemeļu, ieskaitot gūžas kaula kakliņa lūzumu risku. Tas ir vienīgais medikaments, par kuru ir pētījumi par locītavas skrimsli, tāpēc pacientiem ar reimatoloģiskām slimībām (piemēram, osteoartrītu) un vienlaicīgi arī ar osteoporozi, šis ir pirmās izvēles preparāts. Medikaments lietojams reizi dienā. Tas nekairina kuņģi, tāpēc to var lietot arī pacienti ar kuņģa un/ vai barības vada slimībām. Stroncija ranelāta biopieejamība ir laba. Tā kā stroncija ranelāts iedarbojas divējādi – atjaunojot kaulaudus un vienlaicīgi arī aizkavējot kaulaudu noārdīšanos, tad šo medikamentu var lietot nepārtraukti pat 10 gadus. Lietojot stroncija ranelātu, ir pierādīta arī dzīves kvalitātes uzlabošanās – mazākas sāpes, labāks fiziskais un psiholoģiskais pašnovērtējums. Arī stroncija ranelāta lietošanas laikā nepieciešamības gadījumā papildus jāuzņem kalcijs un D vitamīns. Biežākās blakusparādības ir kuņģa zarnu trakta darbības traucējumi. Šī medikamenta ķīmiskajā formulā ietilpst stroncijs, kas ir vienā ķīmisko elementu grupā ar kalciju, tāpēc, piemēram, zobu pasta jutīgiem zobiem arī satur stronciju. ASV stroncijs dažādos savienojumos ir pieejams arī kā uztura bagātinātājs, ko pacients var lietot ikdienā kaulu stiprināšanai.

Kas jādara pacientam kopā ar ārstu?

Pieci soļi, lai pasargātu sevi no osteoporozes izraisītajiem lūzumiem.

  1. Nosakiet kaulu minerālo blīvumu!
  2. Uzsāciet ārstēšanu savlaicīgi!
  3. Par piemērotākajām ārstēšanas iespējām vaicājiet savam ārstam vai osteoporozes speciālistam!
  4. Pievērsiet uzmanību tam, cik efektīvs ir Jūsu lietotais medikaments dažādu lūzumu ārstēšanā!
  5. Nepārtrauciet ārstēšanu bez konsultācijas ar speciālistu!

You may also like...

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.