Ārsta loma analīžu interpretācijā

Jekaterina Granovska

Dr., Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca

pavasaris-2018-konsultacija

Ģimenes ārsts ir pirmais ārsts, pie kura vēršamies pēc palīdzības. Tieši ģimenes ārsts visbiežāk izlemj, kādas analīzes būtu jāveic. Dažreiz rodas jautājums: kāpēc tas tā notiek? Kāpēc pacients pats nevar izvēlēties sev analīzes, rezultātus salīdzināt ar normālām vērtībām un lieki netraucēt ārstam?

Tam ir daži iemesli. Pirmkārt, ārsts parasti iesaka analīzes ar konkrētu mērķi: lai apstiprinātu vai izslēgtu diagnozi, par kuru ir aizdomas, ņemot vērā pacienta simptomus, hronisku slimību vēsturi, vai profilaktiskās apskates ietvaros. Dažu laboratorijas rādītāju pareizai novērtēšanai ir ļoti svarīga ne tikai pacienta sagatavošana pirms analīžu nodošanas un objektīvs kontrindikāciju trūkums, bet arī zināšanas par visu pacienta pārciesto un esošo slimību vēsturi jeb pacienta anamnēzi. Otrkārt, analīžu interpretācija nav tikai rezultātu salīdzināšana ar normu. Jebkuram cilvēkam dažu radītāju individuālā norma var atšķirties no normālām jeb populācijas vidējām vērtībām, savukārt, citu analīžu izmaiņas prasa aktīvu iesaistīšanos – turpmāku izmeklēšanu, terapiju. Tāpēc pēc analīžu nodošanas noteikti jādodas uz konsultāciju pie tā paša ārsta, kas ir nosūtījis uz analīzēm un kas izskaidros iegūtos rezultātus, piedāvās rīcības iespējas un kopā ar pacientu izšķirsies par turpmāko taktiku. Izmeklējumu veikšana bez sekojošas to novērtēšanas un interpretācijas pie ārsta ir nelietderīga. Zemāk izskatīsim biežākās analīzes, ko var ieteikt ārsts, un to interpretācijas īpatnības.

  • Pilna asins aina – analīze parāda asins šūnu daudzumu (piemēram, eritrocītu, leikocītu un trombocītu skaitu). Ambulatori analīzi bieži nozīmē profilaktiskās apskates ietvaros; lai izslēgtu hronisku, sākotnēji asimptomātisku, slimību attīstīšanos, piemēram, anēmiju, kā arī asins aina palīdz apstiprināt aizdomas par infekcijas slimībām. Analīzi ļoti ietekmē pārslimotas akūtas saslimšanas, tajā skaitā arī saaukstēšanās, operācijas, uzņemtā šķidruma daudzums, lietotie medikamenti.
  • Glikozes līmenis asinīs – parasti analīzi nodod tukšā dušā. Tāpat jāievēro, ka pastiprināta cukura uzņemšana iepriekšējā dienā var ietekmēt analīzes rezultātu. Jāatceras, ka zems glikozes līmenis var izraisīt vājumu, galvas reiboņus, sliktu dūšu, tāpēc nevajadzētu badoties visas dienas garumā un vakarā veikt analīzi. Glikozes līmeņa paaugstināšanās tukšā dušā virs 5,2 mmol/l norāda uz glikozes līmeņa izmaiņām, savukārt rādītājs virs 7,0 mmol/l apstiprina cukura diabēta diagnozi pat bez papildus izmeklējumiem. Ārsts konsultācijā pēc analīžu nodošanas individuāli novērtē, kāda ārstēšana būtu vislabāk piemērota katram pacientam.
  • Kreatinīns – šīs vielas līmenis netiešā veidā atspoguļo nieru funkciju. Bet bez izvadsistēmas stāvokļa kreatinīna līmenis atkarīgs arī no vecuma, dzimuma, muskuļu masas un citiem faktoriem.
  • Kalcija, kālija, fosfora un citu mikroelementu līmenis – minerālvielas ir svarīgas kaulu sistēmai, kā arī muskuļu, nervu un sirds darbībai. To daudzumu izmaiņas var norādīt uz pastiprinātu kaulu noārdīšanos, nieru funkcijas traucējumiem, hormonalām un citām slimībām. Taču paaugstinātu kālija līmeni asinīs var sagaidīt arī pēc diētas kļūdām, piemēram, lietojot uzturā pārāk daudz banānus vai rozīnes. Dažreiz ir nepieciešams noteikt minerālvielu koncentrāciju diennakts urīnā, lai iegūtu pilnvērtīgāku informāciju par procesiem organismā. Par diennakts urīna parauga pareizu savākšanu prasiet savam ārstam vai laboratorijas speciālistam.
  • D vitamīns veicina imūnsistēmas normālu funkcionēšanu, nodrošina kaulu stiprumu un samazina daudzu slimību rašanās risku. Taču pētījumi liecina, ka lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju D vitamīna līmenis ir nepietiekams. Atkarībā no D vitamīna līmeņa ārsts rekomendēs uztura bagatinātājus vai medikamentus, to devas un lietošanas ilgumu, ņemot vērā arī pacienta vecumu, dzīvesveidu, blakussaslimšanas un citus faktorus.
  • Osteokalcīns, Beta-CTX, P1NP – kaulu noārdīšanās un veidošanās marķieri, ko bieži lieto osteoporozes diagnostikā un terapijas efektivitātes kontrolei. Precīzam rezultātam nepieciešama sagatavošanās analīžu nodošanai: šīs analīzes jānodod tukšā dūšā, jāpārstāj lietot atsevišķi uztura bagātinātāji. Analīžu rezultāti jāvērtē, ņemot vērā pacienta simptomus, blakus slimības un lietotos medikamentus.
  • Urīna analīze – liela nozīme ir parauga kvalitātei. Nepareizi savākts paraugs var izmainīt analīzes re­­zultātus. Atsevišķu radītāju novir­­ze no normas piemērām, cilindru, izmainītu eritrocītu klātbūtne urīnā, norāda uz iespējamu nieru slimību. Savukārt citu radītāju izmaiņas, piemēram, leikocītu, baktēriju, gļotu klātbūtne, liek domāt par urīnizvadsistēmas slimībām. Taču urīna analīzes interpretācijā ārsts ņem vērā arī ar dzimumu un vecumu saistītās īpatnības, piemēram, menstruācijas, prostatas saslimšanas.

Laboratorijas diagnostika ir viena no svarīgākam ārstēšanas un profilakses daļām. Ģimenes ārsts vai speciālists ieteiks Jums nepieciešamās analīzes no plašā analīžu klāsta, ko piedāvā mūsdienu laboratorijas, izstāstīs par sagatavošanos, izskaidros iegūtos rezultātus, kā arī nepieciešamības gadījumā rekomendēs ārstēšanu vai ieviesīs korekcijas esošajā terapijā.

You may also like...

Leave a Reply

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.