Kaulu Veselība 1. numurs, kas nāca klajā 2013. gada rudenī, bija veltīts osteoporozei, kā arī D vitamīnam, kas ir svarīgs kaulu veselībai un citām organisma funkcijām. 1. avīzes numurā mēs pastāstījām par D vitamīnu un kaulu veselību, tā ārpusskeleta efektiem, par D vitamīna nozīmi gados vecākiem cilvēkiem, kā arī par jaunākajiem Latvijā veiktajiem pētījumiem par D vitamīna līmeni organismā mūsu iedzīvotājiem.

Jāatgādina, ka kopējais 25(OH)D vita­mīna līmenis norāda uz D vitamīna līmeni organismā (ar saules gaismu izveidoto ādā un uzņemto ar uzturu).

D vitamīna līmeņa rezultātu iz­vērtējums:

• Optimāls D vitamīna līmenis ir 40–55 ng/ml
• Pietiekams D vitamīna līme­nis ir virs 30 ng/ml
• Nepietiekams D vitamīna lī­menis ir robežās no 20 līdz 29 ng/ml
• D vitamīna līmenis zemāks nekā 19 ng/ml nozīmē D vitamīna deficītu organismā

Nepietiekama D vitamīna līmeņa un D vitamīna deficīta gadījumā ir aktīvi jāuzsāk ārstēšana, lai nepieļautu kaulu bojājumu, kā arī citu organisma funkciju uzlabošanai, piemēram, imunitātes stiprināšanai.

Kāpēc nepieciešams pētījums par D vitamīna līmeni organismā Latvijas iedzīvotājiem?

Iepriekš veiktajos pētījumos no laboratoriju datu bāzēm tika iegūti satraucoši rezultāti – 53% pacientu no visiem, kuriem laboratoriski noteikts D vitamīna līmenis, bija atklāts D vitamīna deficīts (kopējais D vitamīna līmenis bija zemāks nekā 19 ng/ml). Ziemas laikā, kad saules gaisma nav pietiekama, Latvijas iedzīvotājiem bija ļoti zems D vitamīna līmenis – 15 ng/ml, kas atbilst D vitamīna deficītam. Lai arī vasarā saules gaismas ir vairāk un būtu jābūt pietiekamai D vitamīna izveidei ādā, atklāts, ka arī vasarā D vita­mīna līmenis Latvijas iedzīvotājiem bija nepietiekams – vidēji tas bija 23 ng/ ml (zem optimālās jeb normas robežas).

Ņemot vērā šajos pētījumos ar laboratoriju datubāzēm iegūtos rezultātus, tika nolemts veikt pētījumu, kas attainotu veselu pieaugušu Latvijas iedzīvotāju D vita­mīna līmeni organismā. Pētījumu veica un izstrādāja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slim­nīcas stacionāra Gaiļezers ārsti – dr. Maija Mukāne un dr. Ingvars Rasa.

Par iespēju veikt šo pētīju­mu mēs pateicamies SIA Cen­trā­lās laboratorijas vadītājai Stel­lai Lapiņai, kā arī Abbott Diag­nostikas nodaļas vadītājai Baltijas valstīs un Ungārijā Inetai Mež­bārdei.

Kā tika veikts pētījums par D vitamīna līmeni organismā Latvijas iedzīvotājiem?

Kopā pētījumā D vitamīna līmenis laboratoriski noteikts un anketas aizpildīja 245 brīvprātīgie dalībnieki.

Īpaši pateicamies katram no pētījuma dalībniekiem, kas at­saucās uz aicinājumu piedalī­ties, nodeva asins analīzes un aiz­pildīja mūsu izstrādātas an­ketas. Katrs brīvprātīgais ir sniedzis būtisku ieguldījumu, kas palīdzēja izvērtēt D vitamīna stā­vokli visas Latvijas mērogā.

Visi pētījuma dalībnieki bija vecāki par 18 gadiem un praktiski veseli. Pētījumā netika iekļauti brīvprātīgie, kuriem bija slimības, kas ietekmē D vita­mīna uzņemšanu un pārveidošanos organismā (piemēram, hroniskas nieru, aknu vai aizkuņģa dziedzera slimības, kuņģa operācija) vai regulāra medikamentu lietošana, kuru rezultātā D vitamīns organismā noārdās pastiprināti (piemēram, pretepilepsijas līdzekļi).

Pētījums tika veikts 2 reizes – ziemā (no 2014. gada februāra līdz aprīlim), kad saules gaismas Latvijā ir ļoti maz, un vasarā (no 2014. gada jūlija līdz novembrim). Tika izvēlēti šie gada mēneši, jo D vitamīns asinīs savu maksimālo līmeni sasniedz 30–60 dienas pēc uzturēšanās saules gaismā.

Pēc rūpīgas dalībnieku atlases, ziemā un vasarā brīvprātīgajiem tika veiktas asins analīzes. Centrālajā laboratorijā dalībnieku asins paraugos tika noteikts kopējais 25(OH)D vitamīna līmenis un papildus arī kalcija un parathormona līmenis. Kalcija un parathormona līmenis tika noteikts, jo pēc šiem rādītājiem var spriest, vai kauli nav cietuši no ilgstoši pastāvoša D vitamīna deficīta. 25(OH)D vitamīns tika noteikts ar Abbott Architect analizatoru. Galvenais D vitamīna uz­devums ir pietiekama ar uzturu uzņemtā kalcija uzsūkšanās tievajās zarnās, kā arī atpakaļuzsūkšanās caur nierēm. Ja tas nenotiek, tad kalcija līmenis ir zems un sāk aktīvāk darboties epitēlijķermenīši jeb paratireoīdie dziedzeri. Šie nelielie dziedzeri atrodas blakus vairogdziedzerim, un to izstrādātā hormona – paratireoīdā hormona ietekmē kalcijs sāk izdalīties no kauliem, kā rezultātā tie paliek trausli. Tātad, ja ilgstoši pastāv nepietiekams D vita­mīna līmenis, pakāpeniski kā atbildes reakcija palielināsies parathormona līmenis, bet kalcija līmenis saglabāsies nor­mas robežās.

Katrā Centrālās laboratorijas ap­meklējuma reizē pētījuma brīvprātīgie aizpildīja anketu par D vitamīnu ietekmējošiem faktoriem. Anketā bija jautājumi par:

• aizsargkrēmu lietošanu (jo tie aiztur D vitamīna veidošanos ādā);
• uztura paradumiem (cik bieži tiek lietoti pārtikas produkti, kas satur D vitamīnu, piemēram, tuncis, lasis, konservētas sardīnes vai baravikas);
• polivitamīnu lietošanu, t. sk. D vitamīnu saturošu;
• sauļošanos (cik bieži siltā laikā izdodas būt ārpus telpām un sauļoties vismaz 30 minūtes ar atklātu seju, apakšdelmiem un apakšstilbiem);
• atvaļinājumu «siltajās» zemēs, kur saules gaismas ir vairāk nekā Latvijā.

Iegūtie pētījuma rezultāti ir satraucoši un vērā ņemami!

Kopā ziemā atsaucās 254 brīvprātī­gie, kuriem noteica kopējo D vitamī­na, kalcija un paratireoīdā hormona lī­meni, savukārt vasarā atsaucās 153 brīv­prātīgie.

Latvijas iedzīvotāju D vitamīna lī­me­nis nav atkarīgs no gadalaika – zie­mā un vasarā tas ir nepietiekams. Ap­rē­ķi­not vidējo D vitamīna līmeni visiem brīvprātīgajiem ziemā, tas bija tikai 17,8 ng/ ml, kas atbilst D vitamīna deficītam.

Ziemā nepietiekams D vitamīna līmenis bija 89% pētījuma dalībnieku!

Līdz ar to nav grūti izrēķināt, ka tikai desmitajai daļai brīvprātīgo ziemā D vita­mīns sasniedza normu, bet jāņem vērā, ka tas nav optimālais D vitamīna līmenis (40–55 ng/ml).

Vasarā Latvijā mēdz būt saulainas dienas, bet rodas jautājums, vai to ir pietiekami daudz, lai D vitamīns izveidotos ādā un tā līmenis normalizētos? Diemžēl Latvijā tomēr saulainu dienu ir maz, un debesīs ir pārāk daudz mākoņu. Vasaras laikā brīvprātīgajiem vidējais D vitamīna līmenis bija tikai 21,1 ng/ ml – nepietiekams!

Vasarā D vitamīns sasniedz nor­mu tikai 13% brīvprātīgo, tas nozīmē, ka 87% pacientu tas bija zem pieņemtās nor­mas – 30 ng/ ml.

Apskatot iegūtos rezultātus sīkāk, secinājām, ka sievietēm D vitamīna līmenis neatkarīgi no gadalaika ir nedaudz lielāks nekā vīriešiem, bet tāpat tas ir nepietiekams.

Salīdzinot anketās sniegtās atbildes ar dalībnieku D vitamīna līmeni, atklāts, ka pētījuma brīvprātīgajiem D vita­mīna līmenis nav atkarīgs no uzturā lietotajiem pārtikas produktiem, sauļošanās un saules aizsargkrēmu lietošanas. Tikai tiem dalībniekiem, kas papildus lietoja polivitamīnus, t. sk. D vitamīnu saturošus, kopējais D vitamīna līmenis bija lielāks.

Secinājumi

Analizējot citu Ziemeļeiropas valstu pētījumu datus par D vitamīna līmeni, var secināt, ka Latvija nav izņēmums – arī pie mums lielākajai iedzīvotāju daļai ir nepietiekams D vitamīna līmenis. Vīriešiem ir īpaši jāpievērš uzmanība savai veselībai un D vitamīna līmenim!

1. Atrodiet laiku vērsties laboratorijā, lai noteiktu savu D vitamīna līmeni!
2. Lai izvērtētu kaulu veselību, vēlams noteikt arī paratireoīdā hormona un kalcija līmeni asinīs.
3. Kad vien ir iespējams, sauļojieties! Vismaz ar atsegtu seju, apakšdelmiem un apakšstilbiem (piemēram, pastaiga saulainā laikā var uzlabot D vitamīna līmeni).
4. Brauciet atvaļinājumā uz saulainām zemēm, bet nelietojot saules aizsargkrēmus!
5. Ja laboratoriski atklājas, ka jums D vitamīna līmenis ir zemāks par 30 ng/ ml, nekavējoties konsultējieties ar ārstu, kas rekomendēs jums piemērotu ārstēšanu!

Kur veikt asins analīzes?

SIA «Centrālā laboratorija» savu darbību uzsāka 1995. gadā. Šobrīd tā ir izveidojusies par vienu no lielākajām un modernākajām medicīnas laboratorijām ar plašu filiāļu tīklu visā Latvijā.

Adreses skatīt šeit.