Sauļoties aizliegts. Bet kā ar D vitamīnu?

D vitamīns ir taukos šķīstošs steroīdu hormons, ko varam iegūt trīs veidos:

1. tas veidojas ādā ultravioletā (UV) starojuma ietekmē;
2. to satur dažādi produkti, līdz ar to varam uzņemt D vitamīnu ar uzturu;
3. pieejami arī uztura bagātinātāji, kas satur D vitamīnu.

Iepriekš D vitamīnu tradicionāli dēvēja par “saules” vitamīnu, jo tam bija nozīme kaulu veselībā – bija atklāta tā antirahītiskā darbība. Bet mūsdienās ir zināms, ka D vitamīnam piemīt preventīva nozīme arī onkoloģisku, sirds un asinsvadu sistēmas, autoimūnu slimību attīstībā, kā arī tas ir svarīgs pilnvērtīgai imūnās sistēmas darbībai.

Diemžēl ir zināma UV starojuma saistība ar ādas vēža risku

UV staru vidējais garums ir 300 nanometri, un to ietekmē ādas šūnās veidojas D vitamīna priekštecis jeb 7–dehidroholesterols, kas aknās un nierēs pārveidojas par aktīvo D vit­amīna formu. Organismā līdz 90% nepieciešamā D vitamīna veidojas ādā, kad uz to iedarbojas UV stari. Mazāk nekā pēc 1 MED (sauļošanās laiks, kas nepieciešams, lai radītu gaistošu apsārtumu 24 stundas pēc atrašanās saulē) D vitamīna priekšteča koncentrācija sasniedz maksimālo līmeni, un, ilgāk atrodoties saulē, D vitamīns ādā vairs neveidojas.

Bet vai viss ir tik vienkārši? Diemžēl ir zināma UV starojuma saistība ar ādas vēža risku. Pastāv “interešu konflikts” – no vienas puses, D vitamīnam ir liela nozīme daudzu slimību profilaksē un ārstēšanā, bet, no otras puses – UV starojums palielina ādas vēža veidošanās risku. Viens no lielākajiem pastāvošajiem paradoksiem šajā situācijā ir zinātniskos pētījumos pierādīta D vitamīna nozīme ādas vēža jeb melanomas profilaksē, bet tajā pašā laikā UV stari ir viens no melanomas iemesliem (gandrīz 90% gadījumu). UV starojuma ādas vēža izraisošais potenciāls ir viens no iemesliem, kādēļ ādas slimību ārstēšanas un profilakses gadījumā nav ieteicama pārmērīga uzturēšanās saulē. Īpaši jāpiemin arī solāriji – Latvijā tie ir pieejami aptuveni 30 gadus, un šajā laikā ir būtiski pieaudzis ādas vēža gadījumu skaits (skat. grafikā).

Ādas vēža jeb melanomas gadījumu skaita pieaugums Latvijā no 1985. gada līdz 2015. gadam pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem

Kāda ir ādas vēža profilakse?

• Lietot UV starojuma aizsarglīdzekļus

Saules aizsarglīdzekļu izvēli nosaka cilvēka fototips un riska faktori (piem., ādas vēzis anamnēzē). Aizsarglīdzekļa koeficients SPF (angļu val.: sun protective factor) nenorāda, cik reižu ilgāk cilvēks var atrasties saulē, salīdzinot ar laiku bez šī līdzekļa. SPF norāda, cik procentu no starojuma tiek aizkavēti ar šo līdzekli. Neviens uz ādas uzklājams līdzeklis nenodrošina 100% aizsardzību pret UVS.

• Neatrasties saulē vasarā no plkst. 11.00 līdz 16.00, labāk uzturēties ēnā
• Neizmantot solārijus

Bet kā uzņemt D vitamīnu?

Ņemot vērā, ka UV stariem piemīt ādas vēža jeb melanomas veidošanās potenciāls, bet D vitamīns savukārt nepieciešams daudzām organisma funkcijām, tas ir jāuzņem ar uztura produktiem un jākompensē ar uztura bagātinātājiem (īpaši ziemā un agrā pavasarī).

Saules aizsarglīdzekļu izvēli nosaka cilvēka fototips un riska faktori

Pēc speciālistu domām, šī vitamīna koncentrācijai asinīs jābūt ne mazākai par 30 ng/ml. Tā kā D vitamīns ir taukos šķīstošs, kapsulas ar eļļas šķīdumu ir efektīvākas par tabletēm, kā arī priekšroka preparātiem, kuri tiek ražoti, ievērojot stingrās kvalitātes un dokumentācijas prasības, kas ir izvirzītas farmaceitisko preparātu ražošanai.