D vitamīns – kādu un cik daudz?

D grupas vitamīni jeb kalciferoli ir taukos šķīstoši vitamīni. Pie šīs grupas pieder D3 vitamīns (jeb holekaciferols) un D2 vitamīns (jeb ergokalciferols). D3 vitamīns dabiskā veidā tiek veidots cilvēka organismā, turpretī D2 vitamīns tiek sintezēts tikai dažos augos un sēnēs, kas satur ergosterolu. Uzskata, ka D3 vitamīna darbība cilvēka organismā ir aktīvāka nekā D2 vitamīnam.

Nepietiekamu D vitamīna daudzumu organismā sauc par D vitamīna deficītu. Lai diagnosticētu D vitamīna deficītu, jānodod asins analīzes, kurās nosaka kopējā D vitamīna līmeni jeb 25(OH)D vitamīna līmeni. Ja analīzēs šis rādītājs ir mazāks nekā 30 ng/ml, tiek diagnosticēts D vitamīna deficīts.

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir veikti pētījumi par D vitamīna deficīta izplatību. Pētījumu rezultāti pierāda, ka D vitamīna nepietiekams līmenis ir lielākajai daļai šo valstu iedzīvotāju (līdz pat 70–80%). D vitamīna deficīts ir ļoti izplatīts gados vecākiem cilvēkiem.

D vitamīna deficīta ārstēšanas pamatā ir trūkstošā vitamīna aizstāšana ar uzturu (skat. 1. tabulā), sauļošanos vai D2 un D3 vitamīna preparātiem. Jāatzīmē, ka D3 vitamīna preparāti ir jau aktivēti un ar straujāku iedarbību cilvēka organismā. D vitamīna preparāti var būt tablešu, kapsulu vai eļļas šķidruma veidā.

1. tabula. D vitamīna saturs pārtikas produktos

D vitamīns ir nepieciešams gan stipriem kauliem, gan daudzām citām organisma funkcijām. Ja diagnosticēts D vitamīna deficīts, ir jārīkojas: jālieto uzturā produkti ar lielāku D vitamīna saturu, jāsauļojas un jālieto D vitamīna preparāti! Par D vitamīna preparātu devām jākonsultējas ar ārstu!