Kā pacientiem jāiesaistās osteoporozes ārstēšanā?
Maija Mukāne
Dr., interniste, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca stacionārs Gaiļezers, VCA Aura
Katra cilvēka veselība pirmām kārtām ir viņa paša rokās. Mūsdienās veselības saglabāšanā un labā slimības kontrolē svarīgs faktors ir pacientu pašu iniciatīva izmeklēties un ārstēties. Pacienti bieži domā, ka ārsts uzņemas pilnu atbildību par viņu veselību. Šāds uzskats ir kļūdains – ārsts vada diagnostiku un ārstēšanos, virza pacientus, bet ārsta norādījumu izpilde ir tikai un vienīgi pacientu ziņā. Jebkura pacienta dzīves kvalitāti nosaka vairāki faktori, un veselības aprūpe ieņem nebūt ne svarīgo vietu – tikai 10 %, pārējiem faktoriem ir lielāka nozīme (piemēram, 53 % – dzīves veids, 21 % – apkārtējā vide un 16 % iedzimtība).
Grūtākā situācijā ir pacienti ar hroniskām slimībām, jo tās pašas par sevi nogurdina un samazina dzīves kvalitāti. Bieži pacientiem ir grūti pieņemt un sadzīvot ar slimību, nepieciešamību to ārstēt. Šādā situācijā bieži vien ir nevēlēšanās katru dienu lietot medikamentus, jo šķiet, ka medikamenti nemaz nelīdz vai to ir par daudz. Bet pacientiem ir jāizprot: asinsspiediens samazinās, lietojot medikamentus!
Pēc Pasaules Veselības Organizācijas datiem, viens no hronisku slimību ārstēšanas krustpunktiem ir ārsta rekomendētās ārstēšanas pieņemšana un pacientu līdzestība. Pacientu līdzestība nozīmē slimnieku līdzdalību savā ārstēšanā, zināšanas un atbildību par savu veselību.
Mūsdienās hronisku slimību gadījumā pacientu līdzestība tikai 50 % gadījumu ir apmierinoša. Neapmierinošai pacientu līdzestībai ārstēšanās procesā ir būtiskas sekas – veselības stāvoklis pasliktinās, attīstās smagi slimības sarežģījumi, kā arī veselības aprūpes izmaksas būtiski palielinās.
Osteoporoze ir “klusējošā” slimība, kuras diagnostika bieži vien ir novēlota, bet ārstēšana ir laikietilpīga un sarežģīta, kā arī ārstēšanas rezultāts nav tūlīt acīmredzams. Osteoporozes diagnostikā un ārstēšanā pacientiem un ārstiem jāsadarbojas un jābūt pacietīgiem.
Kā pacientiem jāiesaistās osteoporozes diagnostikā un ārstēšanā?
Lai laikus atklātu osteoporozi, uzsāktu ārstēšanu un samazinātu komplikāciju risku (kaulu lūzumi!), jebkuram pacientam jāizrāda iniciatīva osteoporozes diagnostikā.
Zināšanas par osteoporozi un tās riska faktoriem ir laikus noteiktas diagnozes atslēga. Ne vienmēr ārsts var iztaujāt pacientu par visiem osteoporozes riska faktoriem, turklāt katrs pacients sevi pazīst daudz labāk nekā jebkurš, pat labākais, speciālists.
Par osteoporozi un kaulu minerālā blīvuma pārbaudi jeb osteodensitometriju jāpadomā:
- Visām sievietēm pēc 65 gadu vecuma un visiem vīriešiem pēc 70 gadu vecuma.
- Sievietēm pirms 65 gadu vecuma un vīriešiem pirms 70 gadu vecuma, ja pastāv faktori, kas var veicināt osteoporozes attīstību (piemēram, smēķēšana, auguma garuma samazinājums, kaulu lūzumi bez būtiskas traumas).
- Sievietēm pirms 65 gadiem, ja pastāv faktori, kas var veicināt osteoporozes attīstību (piemēram, agrīna menopauze līdz 50 gadu vecumam, ķermeņa svars mazāks nekā 58 kg, mātei ir bijis augšstilba kaula lūzums).
- Visiem, kuriem ir noticis kaulu lūzums maznozīmīgas traumas dēļ vai pat bez tās (piemēram, apakšdelma lūzums).
- Visiem, kuri lieto medikamentus, kas var veicināt osteoporozes attīstību (piemēram, glikokortikosteroīdi).
- Visiem, kuri slimo ar citām slimībām, kas var veicināt osteoporozes attīstību (piemēram, reimatoīdais artrīts, mielomas slimība vai hroniska nieru slimība).
Papildus var aizpildīt 1 minūtes osteoporozes riska testu (pieejams žurnāla “Kaulu Veselība” pirmajos četros numuros).
Ja jums ir osteoporozes riska faktori, izrādiet iniciatīvu un paši veiciet kaulu minerālā blīvuma pārbaudi jeb osteodensitometriju!
Ja kaulu minerālā blīvuma pārbaude apstiprina osteoporozi, jāuzsāk ārstēšana. Osteoporozes ārstēšanā liela nozīme ir pacientu līdzestībai. Pastāv daudzi faktori, kuru dēļ pacientu līdzestība osteoporozes ārstēšanā pasliktinās, piemēram, neērts zāļu lietošanas režīms, bailes no medikamentu blakus parādībām, nav skaidri osteoporozes ārstēšanas mērķi, kā arī medikamentu izmaksas. Daļu no šiem faktoriem pacienti paši var ietekmēt un mainīt, tādējādi uzlabojot līdzestību ārstēšanai un iegūstot labākus panākumus slimības kontrolei, bet daļu faktoru nevar ietekmēt ne ārsti, ne pacienti, piemēram, medikamentu izmaksas. Tālāk tabulā aprakstīti faktori, kas ietekmē līdzestību osteoporozes ārstēšanai un kādi būtu to risinājumi (skat. tabulā).
| Līdzestību pasliktinošs faktors | Kā var līdzestību uzlabot? |
|---|---|
| Medikamentu izmaksas | Latvijā pacientiem ar diagnosticētu osteoporozi medikamentu valsts kompensācijas apjoms ir 50 %.
Latvijas Osteoporozes un kaulu metabolo slimību asociācija ir panākusi 50 % kompensācijas apjomu arī vīriešiem ar osteoporozi! |
| Kāpēc osteoporozes ārstēšanai – slimībai, kurai nav pazīmju un simptomu – jālieto medikamenti? | Osteoporoze tik tiešām ir “klusējošā” slimība, t. i., kaulu masas zudumu pacienti neizjūt, līdz kamēr nenotiek kaulu lūzums!
Osteoporozes savlaicīgas diagnostikas un ārstēšanas būtība ir uzlabot kaulu masas blīvumu un samazināt kaulu lūzumu risku! Osteoporozes sarežģījumi – kaulu lūzumi ir tie, kas turpmāk samazina dzīves kvalitāti, palielina invaliditātes un mirstības risku. |
| Nevēlēšanās lietot medikamentus tik ilgstoši, ja rezultātu (t. i., veic osteodensitometriju) ārsts pārbauda tikai pēc pusotra, pat diviem gadiem! | Kaulu minerālā blīvuma uzlabošanas process nav tik ātrs, kā, piemēram, koriģējot palielinātu asinsspiedienu. Neviens rentgenoloģisks izmeklējums neparādīs momentānu uzlabošanos, jo medikamenti osteoporozei darbojas lēni un pakāpeniski.
Pēc ārstēšanas uzsākšanas atkārtota osteodensitometrija jāveic pēc pusotra gada, bet asins analīzes arī var parādīt medikamentu efektivitāti – lūdziet ārstam nozīmēt kaulu vielmaiņas marķierus asinīs! |
| Neērts medikamentu lietošanas režīms | Pacientiem ar osteoporozi bieži ir arī citas hroniskas slimības, kurām ikdienā jālieto medikamenti. Bieži vien pacienti izvēlas nelietot osteoporozes medikamentus, jo ikdienā ir pārāk daudz medikamentu.
Osteoporozes ārstēšanai ir pieejami vairāki medikamenti, ar dažādiem lietošanas režīmiem un ievades veidu! Var izvēlēties, piemēram, bisfosfonātu grupas medikamentus, kas jālieto vienu reizi nedēļā. Bet nedrīkst aizmirst – stundu pēc to ieņemšanas jāatrodas stāvus vai sēdus stāvoklī. Pieejami arī bisfosfonātu grupas medikamenti, kas jāievada vēnā reizi trijos mēnešos vai reizi gadā. Vēl atvieglotāka lietošana ir medikamentam no cilvēka monoklonālajām antivielām – šis medikaments jāievada zemādā tikai reizi sešos mēnešos, un pēc tā ievades nav jāatrodas sēdus vai stāvus veselu stundu! Pārrunājiet ar ārstu, kurš medikaments osteoporozes ārstēšanai būtu jums vispiemērotākais un ērtākais lietošanā! |
| Bailes no blakus parādībām | Protams, kā jebkuram citam medikamentam, arī medikamentiem osteoporozes ārstēšanā var būt blakus parādības.
Piemēram, no bisfosfonātu grupas medikamentiem var pastiprināties skābes izdale kuņģī un atviļņa slimība. Šajā gadījumā var, piemēram, lietot medikamentu no cilvēka monoklonālajām antivielām, kas šīs sūdzības neizraisa. Rūpīgi papildiniet savas zināšanas par dažādiem osteoporozes medikamentiem un pārrunājiet ar ārstu to iespējamās blakus parādības. |
Kopsavilkums
- Katram pašam jāizvērtē osteoporozes riska faktori un nepieciešamības gadījumā jāveic kaulu minerālā blīvuma pārbaude jeb osteodensitometrija.
- Osteoporoze, lai arī ir “klusējošā” slimība, neārstēšanas gadījumā rada būtiskas sekas – palielināts kaulu lūzumu, invaliditātes, samazinātas dzīves kvalitātes un mirstības risks.
- Osteoporoze ir ārstējama slimība! Pieejami dažādi medikamenti, un var izvēlēties sev piemērotāko!
- Osteoporozes ārstēšanā pacientu līdzestībai ir ļoti svarīga nozīme. Nepārtrauciet patvaļīgi ārsta nozīmēto osteoporozes ārstēšanu, bet pārrunājiet ar ārstu radušās problēmas, iespējamos ārstēšanas variantus un citus jautājumus, kas jūs satrauc!
