Kauli – ko rāda asins analīzes?

Osteoporozes sākums ir nemanāms un norise ilgstoši ir bez specifiskām klīniskām pazīmēm. Bieži osteoporoze manifestējas ar “trauslā kaula” lūzumu jeb lūzumu, kas notiek maznozīmīgas traumas dēļ vai pat bez tās. Osteoporozes diagnoze tiek noteikta pēc kaulu minerālā blīvuma jeb osteodensitometrijas rezultātiem, savukārt asins analīzes biežāk tiek rekomendētas, lai precizētu osteoporozes cēloni. Gandrīz trešdaļai pacientu ar osteoporozi konstatē laboratorisko analīžu izmaiņas. Laboratorisko izmeklējumu izvēle ir atkarīga no osteoporozes smaguma pakāpes, pacienta dzimuma, vecuma un lūzumu esamības vai neesamības.

Lai arī osteoporozes diagnoze tiek noteikta pēc osteodensitometrijas rezultātiem, precīzāk par kaulu vielmaiņas stāvokli var secināt pēc asins analīzēm. Kaulā nepārtraukti notiek kaula matrices veidošanās un noārdīšanās, un veselā kaulā šis process ir līdzsvarā. Kaulu vielmaiņas bioķīmiskie marķieri, kurus nosaka asins un urīna analīzēs, norāda uz kaulu vielmaiņas stāvokli. Kaulu vielmaiņas bioķīmiskos marķierus iedala divās grupās: kaulu veidošanās marķieri un kaulu resorbcijas jeb noārdīšanās marķieri. Kaulu vielmaiņas bioķīmisko marķieru līmenis norāda uz šo abu procesu – kaulu veidošanās un noārdīšanās – aktivitāti. Pēc to rezultāta var secināt, piemēram, vai osteoporozes ārstēšanā lietotais medikaments darbojas.

Dezoksipiridolīns jeb DPD – kaulu noārdīšanās marķieris

Tas veidojas, noārdoties kaula kolagēnam, un nonāk asinīs. Lai nodotu šo analīzi, pacientam nav vajadzīga specifiska sagatavošanās. Ārsts iesaka veikt analīzi šādu slimību un stāvokļu gadījumā: osteoporoze sievietēm pēc menopauzes, primāra hiperparatireoze jeb pastiprināta epitēlijķermenīšu darbība, Kušinga slimība, pacientiem, kas ilgstoši lieto medikamentus glikokortikosteroīdus (piemēram, reimatoīdā artrīta gadījumā), ja ir pastiprināta vairogdziedzera darbība, kaulu metastāžu, nieru transplantācijas, multiplās mielomas un artrītu gadījumā. Palielināts rezultāts liecina par pastiprinātu kaulu noārdīšanos.

Osteokalcīns ir kaulu veidošanās marķieris

Svarīgs kaulu matrices olbaltums. Tas norāda uz kaulu veides šūnu jeb osteoblastu aktivitāti kaulos. Lai nodotu šo analīzi, pacients vismaz astoņas stundas pirms izmeklējuma nedrīkst ēst. Ārsts rekomendē analīzi šādu slimību un stāvokļu gadījumā: osteoporozes slimnieku terapijas efektivitātes kontrolei un hiperkalciēmijas sindroma gadījumā. Palielināts rezultāts liecina ne tikai par pastiprinātu kaulu vielmaiņas aktivitāti, bet arī par kaulu noārdīšanos. Tāpēc palielināts osteokalcīna līmenis asinīs var liecināt par šādām slimībām un stāvokļiem: pēcmenopauzes osteoporoze, osteomalācija jeb kaulu mīkstināšanās, primāra un sekundāra hiperparatireoze, Pedžeta slimība, nieru osteodistrofija, kaulu metastāzes un audzēji, pastiprināta vairogdziedzera darbība, ātra augšana pusaudžiem un hroniskā nieru nepietiekamība.

BetaCTX ir kaulu noārdīšanās jeb resorbcijas marķieris

Kaulu resorbcijas laikā osteoklasti jeb kaulu noārdošās šūnas veido skābju un proteāžu maisījumu, kas degradē kolagēnu, to skaitā C-termināla telopeptīdu (CTX). Lai nodotu šo analīzi, pacients vismaz 12 stundas pirms izmeklējuma nedrīkst lietot multivit­amīnus vai pārtikas piedevas, kas satur biotīnu vai B7 vitamīnu. Ārsts iesaka veikt analīzi šādu slimību un stāvokļu gadījumā: osteopēnija, osteoporozes slimnieku terapijas efektivitātes kontrolei. Palielināts rezultāts liecina par pastiprinātu kaulu noārdīšanos.

P1NP ir kaulveides marķieris

Organiskā kaulu matrice sastāv galvenokārt no 1. tipa kolagēna, kas veidojas no 1. tipa prokolagēna N (P1NP). Lai nodotu šo analīzi, pacients vismaz 8 stundas pirms izmeklējuma nedrīkst ēst. Ārsts rekomendē veikt šo analīzi pirms osteoporozes ārstēšanas uzsākšanas. Zinot sākotnējo P1NP līmeni pirms ārstēšanas uzsākšanas un pēc sešiem mēnešiem veicot analīzi atkārtoti, var secināt, vai osteoporozes medikaments darbojas. Piemēram, uzsākot antiresorbtīvo terapiju (piemēram, ar bisfosfonātu grupas medikamentiem vai medikamentu no cilvēka monoklonālām antivielām), analīzēs būs P1NP līmeņa samazinājums.

Līdzās kaulu vielmaiņas bioķīmiskiem marķieriem ir daudz citu analīžu, kuru noteikšana ļauj laikus aizdomāties par kaulu patoloģiju. Piemēram, rādītājs – sārmainā fosfatāze lielā koncentrācijā ir kaulaudu šūnās, īpaši kaulu augšanas un formēšanās laikā. Sārmaina fosfatāze asinīs palielinās kaulveides procesu stimulēšanas laikā. D vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos kuņģa un zarnu traktā, kā arī tam ir būtiska loma kaulu veselības nodrošināšanā. Paratireoīdais hormons regulē kalcija līmeni asinīs. Ja paratireoīdā hormona līmenis ir palielināts, tiek veicināta kalcija izdale no kauliem. Lielākā daļa fosfora organismā atrodas kaulos un nodrošina normālu kaulu veidošanos. D vitamīns stimulē fosfora uzsūkšanos kuņģa un zarnu traktā, bet paratireoīdais hormons stimulē fosfora izdalīšanos caur nierēm.

Ārsti rekomendē noteikt osteoporozes un kalcija–fosfora vielmaiņas marķierus šādos gadījumos:

• sieviešu dzimumhormonu deficīts;
• agrīna menopauze sievietēm pirms 45 gadiem;
• menstruāciju trūkums ilgāk par vienu gadu;
• testosterona deficīts un dzimumdziedzeru funkcijas samazinājums vīriešiem;
• glikokortikosteroīdu lietošana ilgāk par trīs mēnešiem;
• pēc gūžas, skriemeļu un apakšdelma lūzumiem, īpaši, ja tie notikuši maznozīmīgas traumas dēļ;
• ja pacientam ķermeņa svars ir mazāks nekā 58 kg;
• hronisku aknu, nieru, zarnu slimību un pastiprinātas vairogdziedzera funkcijas gadījumā;
• ja mātei bijis augšstilba kaula kakliņa lūzums.

Asins analīzes ir noderīgs līdzeklis osteoporozes cēloņu meklējumos, kā arī kaulu vielmaiņas izvērtēšanai! Veiciet analīzes pēc paša vai ārsta iniciatīvas!