Cik senas ir kaulu sāpes?
Jekaterina Āboliņa
Dr., žurnāla “Kaulu Veselība” atbildīgā redaktore
Starptautiskā sāpju izpētes asociācija definē sāpes kā “nepatīkamu sajūtu un emocionālo pārdzīvojumu, kas ir saistīts ar faktisko vai potenciālo audu bojājumu vai tiek aprakstīts šāda bojājuma ietvaros”. Bet cik senas ir sāpes?
Sāpes ir tikpat senas kā cilvēce, jo tā ir viena no cilvēka pašsaglabāšanās instinkta pamatsastāvdaļām, kas palīdzējusi izdzīvot. Sāpes norādīja, ka kaut kas nav kārtībā – vai nu tā bija nepatīkama sajūta, pirmoreiz saskaroties ar uguni, vai nu traucējoša sajūta kādā ķermeņa daļā. Pirmās dokumentētās piezīmes par locītavu sāpēm bijušas jau 4500. gadā p. m. ē. Pats Hipokrāts savos rakstos vairākkārt ir aprakstījis locītavu sāpes un sāpes kaulos gan pie akūtām saslimšanām, gan pie hroniskām kaitēm. Sāpes pētījuši tādi slaveni zinātnieki kā Leonardo da Vinči, Renē Dekarts un Ivans Pavlovs.
Ņemot vērā to, ka sāpes radīja pietiekami lielu diskomfortu, cilvēki gadsimtiem ir meklējuši veidus, kā atvieglot savu stāvokli. Līdzekļi, ko cilvēki izmantojuši cīņā pret sāpēm, bija ļoti atšķirīgi atkarībā no tā, kādi zinātnes un medicīnas sasniegumi tajā brīdī viņiem bija pieejami.
| Latviešu tautas metodes pret kaulu sāpēm |
|---|
| Kam kauli sāp, tas lai ejot uz kapsētu, lai tur paņemot kādu miroņa kaulu un lai ar to strīķējot to vietu, kur sāp. (K. Šilings, 1832. g., Tirza) |
| Pie locekļu iekaisuma vajaga pielikt labus mālus sajauktus ar etiķi. (L. Ozole, Sēlpils) |
| No kaulu sāpēm, kuras šaujot, dziedē tā. Nogriež šķēli maizes, sadala to trīs daļās, tad ņem adatu ar diegu, kur ir deviņi mezgli, un izšuj ar tādu diegu katru daļu deviņas reizes. Pēdīgi iebāž katrā daļā pa trim gabaliņiem sāls un dod tās slimniekam. (F. Brīvzemnieks, 1881, VI, 194) |
| Pret kaulu sāpēm vajaga sakasīt vītola mizas, sasutināt un pielikt slimai vietai. (J. Rubenis, Ērgļi) |
| Kad kādam ir (reuma) reimatisms, tad vajaga no visas labības pa druskai iebērt kulītē un kulīti ielikt kādā mazgājamā vannā. Tad tur vajaga uzliet vārošu ūdeni, lai tās sēklas labi izmirkst. Tai ūdenī nu vajaga tam cilvēkam trīs vakarus nomazgāties, tad reimatisms atstāj. (M. Ķaupelis, Nīca) |
| Kad ir reimatisms jeb jikts, tad slimā vieta jāaptraipa ar akmeņa darvu jeb skābas ābeles koka darvu. (K. Bika, Gaujiena) |
| Vaiga kažnu dīnu īt uz pierti un pa nazcik alpu sazapērt tū vītu, kur suop. Kažnu reizi, kai sazapērsi, tai vaiga treit ar soltu ladu un tad sasmērēt ar našatirnu spirtu. (Bez paraksta) |
| Pie kaulu sāpēm vajag savākt veselu skudru pūzni ar visām skudrēm sabērt traukā un apliet ar vārošu ūdeni, tad izkāš, iesēstas iekšā un lej pamazām karstu ūdeni klāt, kamēr var ciest. Trauku apsedz, lai galva vien laukā, tad tik ātri neizgaros. Izkāpis tūdaļ iet gulēt un krietni sasedzas. (L. Ozole, Sēlpils) |
| Pret kaulu sāpēm iecienīti līdzekļi ir asins laišana, ķepītes (bankas) sausās un ar asins nolaišanu, tāpat arī dēles. Ieberzēšanai noder spirts jeb stiprs brandvīns ar sāli, kampara spirts un terpentīns. Slimo locekli sutina bērza lapās, arī pumpuros. (K. Miļnus, Žeime) |
| Ja veciem cilvēkiem sāp kājas vai mugura, tad sagaidāms slikts laiks. (A. Aizsils, Lubāna) |
Arī senie latvieši meklējuši veidus, kā remdēt nepatīkamas sajūtas ķermenī – kaulos un locītavās. Bet, tā kā pat līdz 19. gadsimta vidum ārstu palīdzība bija pieejama tikai Latvijas lielākajās pilsētās, arī senlatviešu kultūrā ir daudz tautas metožu cīņā ar kaulu sāpēm. Aplūkosim tikai dažas.
Jāatzīst, ka dažas no šīm metodēm ir pietiekami mītiskas (piemēram, miroņu kauli), kas liecina par latviešu tautas pagānisko pagātni. Turpretim citas metodes ir gana racionālas. Piemēram, ticējumos kā ārstnieciskais līdzeklis minēta vītola miza. No tās 1928. gadā aktīvo vielas ekstraktu vispirms ieguva vācu ķīmiķis Johans Buhners, bet vēlāk itāļu zinātnieks Rafaels Pirija no šī ekstrakta ieguva salicilskābi, kas mūsdienās plaši pazīstama kā medikaments ar nosaukumu aspirīns. Aspirīnu joprojām plaši izmanto kā atsāpinošo līdzekli.
Tāpat daudzos ticējumos piedāvā karsēt sāpošo vietu, izmantojot spirtu, siltus mālus vai iešanu pirtī, kas, protams, varēja dot atvieglojumu uz īsu laiku.
Mūsdienu medicīna piedāvā pavisam atšķirīgas locītavu un kaulu sāpju ārstēšanas iespējas, ņemot vērā to, ka mūsdienu zināšanas ir daudz dziļākas nekā tās bija pirms vairākiem gadu simtiem. Tāpēc pie pirmiem simptomiem, kas varētu būt sāpes vai citas nepatīkamas sajūtas, ir jāiet pie ārsta, kas ieteiks turpmāko izmeklēšanu un nepieciešamības gadījumā rekomendēs ārstēšanu.
Esiet informēti un stipriniet kaulu veselību!
Pēc Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas materiāliem.
