Dažas atziņas par locītavu sāpēm

Viens no biežākajiem sāpju iemesliem locītavās ir osteoartrīts. Ar osteoartrītu slimo 10% no populācijas! Agrāk osteoartrītu uzskatīja par slimību, kad līdz ar vecumu mazinās skrimšļa augstums, kas klāj kaulu locītavu virsmu. Šobrīd osteoartrītu raksturo kā aktīvu un dinamisku procesu, kurā iesaistās visas locītavas struktūras: kauli, skrimslis, sinovijs (audi, kas izklāj locītavu no iekšpuses), saites un cīpslas. Skrimslī mehāniskas un ķīmiskas ietekmes rezultātā tiek izjaukts līdzsvars starp veidošanās un noārdīšanās procesiem – skrimslis zaudē izturību, kļūst mīksts un vairs neveic efektīvi kaula aizsardzības funkciju. Zemskrimšļa kaulā veidojas tūska un mikrolūzumi – mainās kaula struktūra un kontūra, veidojas osteofīti jeb tā saucamie «radziņi». Novēro arī sinovija iekaisumu, kas izpaužas kā locītavas pietūkums. Lai skrimslis un kauls saņemtu nepieciešamās vielas, ir jābūt pareizām muskuļu kustībām. Muskuļi un saites stabilizē locītavu un nodrošina pareizu attiecību starp locītavu veidojošām komponentēm. Locītavas nestabilitāte veicina osteoartrīta attīstīšanos, un pretēji – osteoartrīts veicina locītavas nestabilitāti.

Pirmais solis osteoartrīta ārstēšanā ir slimības būtības izpratne! Pacientam jānovērš iespējamie faktori, kas veicina osteoartrīta attīstīšanos, kā arī jāstabilizē locītavas, izvēloties muskuļus un saites stiprinošās kustības. Jāizvairās no biežām, vienādām un atkārtotām kustībām, kas rada diskomfortu un sāpes. Lai pareizi izvēlētos vingrošanas veidu un pielāgotu slodzi, kas neizraisa sāpes, sākumā ir nepieciešama fizikālās un rehabilitācijas medicīnas speciālista konsultācija. Turpmāk vingrot var arī mājas apstākļos. Tomēr klīnisko pētījumu dati liecina, ka vingrošana grupās ir efektīvāka.

Otrais solis ir ķermeņa svara optimizēšana! Zināms, ka aptaukošanās ir osteoartrīta attīstīšanās riska faktors. Taukaudi izdala vielas, kas veicina iekaisuma procesu locītavā un traucē skrimslim atjaunoties. Zinātniskos pētījumos atklāts, ka svara samazināšana par 5 kg mazina sāpes par 25%!

Trešais solis ir piemērotu medikamentu droša lietošana nepieciešamības gadījumā! Kā viens no pirmajiem tabletētajiem izvēles medikamentiem osteoartrīta ārstēšanas vadlīnijās tiek minēts paracetamols, kam piemīt pretsāpju un pretdrudža efekts, bet tam nepiemīt pretiekaisuma efekts. Ir būtiski novērtēt blakusslimības, lai izvairītos no zāļu iespējamām nevēlamām blakusparādībām. Zināms, ka 35–70% gadījumu osteoartrīta pacientiem locītavu šķidrumā konstatē kalcija kristālus. Tie, savukārt, veicina iekaisuma vielu sintēzi, klīniski radot slimības paasinājumu un tādējādi pamatojot pretiekaisuma zāļu lietošanu. Tos var lietot lokāli, t. i., ziedes vai gēla veidā, un šajā gadījumā sistēmisko nevēlamo blakusparādību attīstīšanās risks ir niecīgs. Kā otrā izvēle ir pretiekaisuma medikamenti tablešu vai injekciju veidā, pirms to lietošanas uzsākšanas izvērtējot kuņģa un zarnu trakta stāvokli, sirds–asinsvadu un nieru slimību esamību. Papildus pretsāpju terapijā var lietot antidepresantus (piemēram, duloksetīnu), kādu no lēnas darbības līdzekļiem osteoartrīta terapijā, piemēram, glikozamīnu, hondroitīnu, avokado un sojas pupu ekstraktu. Atsevišķos gadījumos, ja tas ir pieļaujams, var lietot arī steroīdu injekcijas tieši locītavā.

Pateicoties zinātniskiem atklājumiem un pētījumiem, palielinājusies izpratne par daudzveidīgiem procesiem osteoartrīta attīstībā.

Rūpējieties par locītavām un neaizmirstiet par trim soļiem ārstēšanā!

1. Izpratne par slimības būtību (locītavas stabilizēšana).
2. Optimāls ķermeņa svars.
3. Droša un efektīva medikamentu lietošana nepieciešamības gadījumā!