Dzīvestāsts ar optimismu

Intervija ar Veltu Valiju Rubīni

Paciente

Lai labāk izprastu osteoporozes pacienta ikdienu un problēmas, kādā rudenīgā dienā uz sarunu aicinājām pacienti «ar pieredzi» Veltu Valiju Rubīni.

Pastāstiet, lūdzu, kad Jums tika diagnosticēta osteoporoze?

1999. gadā man bija izdevība tikt pie veselības apdrošināšanas polises, kas ļāva man apmeklēt ārstus un izmeklēties. Viens no šādiem ārstiem bija arī endokrinologs, kuru gan apmeklēju vairogdziedzera slimības dēļ, un viņš arī mani nosūtīja uz kaulu blīvuma pārbaudi. Toreiz man atklāja osteopēniju un uzreiz izrakstīja zāles, kuras apzinīgi uzsāku lietot. Šī gada decembrī būs pilni 15 gadi, kopš slimoju.

Kā Jūs domājat, kādas slimības pa­zī­mes norādīja ārstam par iespē­jamu osteoporozi?

Manuprāt, tās bija muguras sāpes. Biju izmēģinājusi daudz ko – vairākus masāžu kursus, lietoju pretsāpju līdzekļus. Sāpes arī šobrīd ir tas, kas traucē visvairāk (rāda uz plecu un augšstilbiem), tādēļ naktīs slikti guļu. Bez pretsāpju medikamentiem uz pilsētu nevaru aiziet, pirms garāka gājiena vai brauciena noteikti iedzeru kādu stiprāku līdzekli. 2008. gadā gāju pa ielu, aizķēros aiz ietves apmales un nokritu, salūza labā pleca locītava. Tagad tā sāp un tikpat kā nekustās, mājās augstus plauktus nevaru aizsniegt. 2012. gadā nepaveicās otrreiz – šoreiz pakrītot sasitu kreiso kāju, salūza augšstilbs, kas vēl tagad neesot līdz galam saaudzis, lai gan pagājuši jau 2 gadi. Man draudzenes saka, lai es to štoku metu nost un staigāju pati, bet es vēl nevaru, kāja sāp, kad uz to atspiežos.

Vai ikdienā atrodat laiku vingrot?

Pirms gada biju sanatorijā, tur man rehabilitologs parādīja vingrojumus. Visas tās dienas, ko pavadīju sanatorijā, apmeklēju ārstnieciskās fizkultūras nodarbības, kur vingrojām visi kopā rehabilitologa uzraudzībā. Turpināju vingrot arī mājās, līdz ievēroju, ka pēc vingrošanas sāp ceļgali. Diemžēl mūsu poliklīnikā nav pieejams ne rehabilitologs, ne fizioterapeits, pie kura es varētu griezties pēc padoma, varbūt es kaut ko daru nepareizi vai pārāk liela slodze?

Vai regulāri pārbaudāt savu D vita­­mīna līmeni? Vai lietojat to pa­pildus?

Vairākus gadus lietoju D vitamīnu, kas jāpilina no rītiem uz maizes. Šobrīd to nelietoju, vasaras periodā endokrinologs reko­men­dēja pārtraukt un rudens sākumā veikt kontroles analīzes. Domāju, ka vasarā sauļošos un ar sauli uzņemšu nepieciešamo daudzumu, bet ziniet, nokāpt pa kāpnēm no 5. stāva uz pagalmu ir grūti, turklāt pagalms arī viss vienās bedrēs, paiet grūti un bīstami. Turklāt vairs nav neviena soliņa, kur apsēsties un baudīt sauli. Iepriekšējā nedēļā nodevu analīzes, nu jau zinu, ka D vitamīna līmenis ir pazeminājies. Gatavojos, ka ziemas periodā lietošu D vitamīnu.

Kā esat iemācījusies pati sev šo gadu laikā palīdzēt?

Tagad esmu iesākusi kopā ar vīru braukt pie dabas. Kamēr viņš makšķerē, es pastaigājos, baudu svaigu gaisu un sauli. Nupat pēdējā siltajā nedēļas nogalē bijām visu dienu ārpus mājas. No mājas bez spieķīša neizeju, tā tomēr drošāk. Papildus arī sekoju līdzi tam, ko ēdu. Zinu, kuri produkti man nāk par labu un cenšos tos pēc iespējas lietot uzturā. Nesanāk jau kā kādai politiķei apēst 4 paciņas biezpiena dienā, bet tomēr. (Smejas)

Vai laiks kopš osteoporozes diagnosticēšanas ir licis uz dzīvi pa­ska­tīties citādāk?

Tagad es saprotu, ka pats galvenais ir darīt visu, lai nesaslimtu! Kā saka, profilakse ir vislabākā ārstēšana. Par kau­liem un veselību kopumā ir jārūpējas jau jaunībā, bērnībā. Tad vecumā nebūs jāslimo.

Kā Jums izdodas saglabāt optimismu?

Mani mazbērni un mazmazbērni ir mans prieks un lepnums! Mazākajam vēl tikai gadiņš, viņš vēl grib, lai paņemu viņu klēpī. Regulāri viņu pieskatu un mēs kopā darbojamies.