Kādas analīzes jāveic artrītu gadījumā?

Locītavu sāpes, stīvums, kustību ierobežojumi un locītavu pietūkums – ja jums ir šādas sūdzības vairāk nekā divas nedēļas ilgi, ir laiks vērsties pie ārsta. Minētās pazīmes norāda uz locītavu iekaisumu – artrītu.

Gados vecākiem pacientiem biežākais locītavu iekaisuma iemesls ir osteoartrīts, savukārt gados jaunākiem pacientiem sūdzību iemesls var būt citi artrītu veidi (piemēram, reimatoīdais artrīts vai artrīts pacientiem ar psoriāzi). Pēc sarunas un apskates ārsts izsaka iespējamās diagnozes, bet to pamatošanai lielākajā daļā gadījumu nepieciešams veikt asins analīzes vai citus izmeklējumus (piemēram, rentgenogrammu vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu).

Osteoartrītu gadījumā bieži asins analīžu rādītāji nav izmainīti, savukārt citu artrītu gadījumā var būt palielināti iekaisīgie rādītāji un dažādu specifisku antivielu, citu rādītāju līmenis. Šajā rakstā ir apkopota informācija par asins analīžu rādītājiem, kas palīdz diagnosticēt un precizēt artrītu veidus. Zinot locītavu iekaisuma veidu, var laikus uzsākt ārstēšanu un mazināt locītavu bojājumu.

Ārsts, kas palīdzēs precizēt locītavu bojājuma dabu jeb artrītu veidu, ir reimatologs, un šis speciālists arī visbiežāk nosūta pacientus uz papildu asins analīzēm. Asins analīzēs artrītu gadījumā nosaka šādus rādītājus.

• Reimatoīdais faktors
• Antivielas pret ciklisko citrullinēto peptīdu jeb anti-CCP
• Eritrocītu grimšanas ātrums jeb EGĀ
• C reaktīvais olbaltums jeb CRO
• Antinukleārās antivielas jeb ANA
• Urīnskābes līmenis
• HLA-B27 antigēns asinīs

Reimatoīdais faktors

Reimatoīdais faktors ir viens no antivielu jeb imūnglobulīnu veidiem mūsu organismā. Antivielas normālos apstākļos izdala imūnsistēmas šūnas, un tās palīdz cīnīties ar vīrusu un baktēriju infekcijām. Bet ir cilvēki, kuriem kādu iemeslu dēļ imūnsistēmas šūnas sāk izdalīt antivielas, kas “neatpazīst” paša organisma audus un bojā tos (t. sk. locītavas). Reimatoīdais faktors ir viena no analīzēm, kas kopā ar slimības pazīmēm un citu izmeklējumu datiem pamato reimatoīdā artrīta diagnozi (aptuveni 80% pacientu ar reimatoīdo artrītu šīs antivielas ir atrodamas asinīs). Jāņem vērā, ka tikai pēc šī rādītāja diagnozi “reimatoīdais artrīts” nenosaka, jo 1–2% veselu cilvēku tās arī var būt pozitīvas.

Antivielas pret ciklisko citrullinēto peptīdu jeb anti-CCP

Anti-CCP antivielu noteikšanai asinīs ir pamatnozīme reimatoīdā artrīta diagnostikā. Šis rādītājs ir daudz precīzāks, salīdzinot ar reimatoīdo faktoru, un dod iespēju netieši prognozēt reimatoīdā artrīta gaitu. Anti-CCP antivielas asinīs norāda uz risku saslimt ar reimatoīdo artrītu, ja tās ir atklātas veselam cilvēkam, savukārt pacientiem ar neskaidrām locītavu sāpēm šīs antivielas asinīs liecina par reimatoīdo artrītu kā locītavu problēmu iemeslu. Pacientiem ar jau diagnosticētu reimatoīdo artrītu anti-CCP antivielu līmeni nosaka atkārtoti slimības gaitā, jo rādītāju palielinājums ir tieši saistīts ar locītavu bojājuma izteiktību.

Eritrocītu grimšanas ātrums jeb EGĀ

Eritrocītu grimšanas ātrums ir viens no iekaisīgiem rādītājiem. Artrītu gadījumā locītavās ir hronisks pastāvīgs iekaisums, kas pasliktinās slimības paasinājumu laikā vai slimībai progresējot. Līdz ar to medikamentu efektivitātes un slimības aktivitātes izvērtēšanai izmanto iekaisīgo rādītāju noteikšanu, t. sk. eritrocītu grimšanas ātrumu. Jāņem vērā, ka iekaisīgie rādītāji nav specifiski noteiktam locītavu bojājuma veidam un tikai pēc šiem rādītājiem ārsts nevar noteikt locītavu bojājuma iemeslu (piemēram, artrīts pacientiem ar psoriāzi vai sarkano vilkēdi).

C reaktīvais olbaltums jeb CRO

C reaktīvais olbaltums jeb proteīns ir specifiska olbaltumviela, ko organismā izstrādā aknas, un tā līmenis palielinās akūta iekaisuma vai infekcijas gadījumā. Tāpat kā eritrocītu grimšanas ātrums, C reaktīvais olbaltums nav specifisks locītavu bojājuma marķieris, tas norāda uz iekaisuma izteiktību (piemēram, pacientiem ar plaušu karsoni C reaktīvā olbaltuma līmenis būs izteikti palielināts, bet pacientiem ar reimatoīdo artrītu rādītāja līmenis palielināsies, ja ir slimības uzliesmojums jeb paasinājums). Pēc šī rādītāja var izvērtēt arī artrītu ārstēšanā lietoto medikamentu efektivitāti, t.i., ja uz ārstēšanās fona C reaktīvā olbaltuma līmenis pazeminās, tas nozīmē, ka iekaisuma aktivitāte un izteiktība locītavās samazinās un tādējādi locītavu bojājums neprogresē. Tāpēc reimatologs šo analīzi nozīmē veikt bieži, lai izvērtētu locītavu iekaisuma izteiktību.

Jāņem vērā, ka ārstējoties C reaktīvā olbaltuma līmenis asins analīzēs samazināsies ātrāk, turpretim eritrocītu grimšanas ātrums vēl kādu laiku var saglabāties palielināts.

Antinukleārās antivielas jeb ANA

Antinukleārās antivielas imūnsistēmas šūnas organismā izstrādā dažādu reimatoloģisko un autoimūno slimību gadījumā, un tās iedarbojas pret organisma veselajām šūnām. To daudzums organismā var būt dažāds, tādēļ, ja antinukleārās antivielas asinīs ir pozitīvas, laboratorijā precizē to daudzumu. Pastāv dažādi antinukleāro antivielu veidi, un, kurš tieši jānosaka, precizē ārsts.

Antinukleārās antivielas var konstatēt arī veseliem gados vecākiem cilvēkiem, arī daži medikamenti var ierosināt antivielu līmeņa palielināšanos.

Urīnskābes līmenis

Urīnskābe organismā veidojas no purīniem, un tos mazākā vai lielākā mērā satur visas organisma šūnas un uztura produkti. Purīni ir plaši sastopami, jo tie ir gēnu ķīmiskā sastāvdaļa. Veseliem cilvēkiem no purīniem izveidojas urīnskābe, kas no organisma pēc tam tiek izvadīta.

Ja kādu apstākļu dēļ urīnskābe no organisma netiek izvadīta (piemēram, pacientiem ar hronisku nieru slimību), tā uzkrājas organismā un var veidot kristālus, kas izgulsnējas locītavās un izraisa podagrisko artrītu. Lai apstiprinātu vai noliegtu podagrisko artrītu, nosaka urīnskābes līmeni asinīs.

HLA-B27 antigēns asinīs

HLA-B27 antigēns asinīs ir specifisks ģenētiskais marķieris, kura daudzumu asinīs nosaka vienu reizi dzīvē (rezultāts var būt pozitīvs vai negatīvs un dzīves laikā vairs nemainās). Atklāta šī marķiera saistība ar noslieci uz reimatoloģiskām slimībām, un analīzes rezultāts palīdz reimatologam izšķirties par diagnozi. Pacientiem ar pozitīvu HLA-B27 antigēnu ir lielāks risks saslimt ar, piemēram, reimatoīdo artrītu gados jauniem pacientiem jeb juvenīlo reimatoīdo poliartrītu, ankkilozējošo spondilartrītu vai ar artrītu psoriāzes pacientiem.

Kopsavilkums

Locītavu iekaisumu jeb artrītu var izraisīt dažādas slimības, visbiežāk reimatoloģiskas. Lai­kus diagnosticējot un precizējot artrīta veidu, pamatojoties uz pacienta sūdzībām, apskates rezultātiem, asins analīzēm un citiem izmeklējumiem, ārstēšanu iespējams uzsākt laikus un mazināt komplikāciju, t. sk. invalidizējošu, risku.

Kā pareizi nodot analīzes?

Pirms analīžu nodošanas vēlams iepriekšējā dienā nelietot treknu pārtiku. Analīžu nodošanas dienā drīkst paēst.