Man sāp locītavas!

2008. gadā Latvijā notika telefoniska aptauja, ko ierosināja Latvijas Sāpju izpētes biedrība. Tās mērķis bija izprast sāpju biežumu iedzīvotājiem. Visbiežāk hroniskas sāpes bija muguras lejasdaļā (37%), bet vairāk nekā trešdaļa aptaujāto (34%) jūt sāpes locītavās. Locītavu sāpes sievietes atzīmē vidēji par 7% biežāk nekā vīrieši, novecojot sūdzību un simptomu izplatība pieaug!

Osteoartrīts ir dinamisks iekaisīgs process, kas skar visas locītavas struktūras: kaulu, skrimsli, sinoviju (audi, kas izklāj locītavu no iekšpuses), saites un cīpslas. Veselā locītavā nepārtraukti norit skrimšļaudu noārdīšanās un jaunu audu veidošanās. Turpretim osteoartrīta gadījumā šis līdzsvars ir izjaukts – noārde ir aktīvāka nekā jaunveide. Tādējādi mainās locītavas struktūra, kontūras, izveidojas papildu kaulaudi – osteo­fīti. Ja pievienojas sinovija iekaisums, locītava pietūkst. Savukārt, pievienojoties iekaisumam, samazinās kustību apjoms locītavās, un tas apgrūtina pat vienkāršas darbības, piemēram, mazgāšanos vai ģērbšanos. Hroniskās sāpes maina arī pacientu uztveri, pievienojas emocionāli traucējumi (palielinās trauksmes, depresijas, distresa, baiļu un dusmu līmenis). Fiziskām sāpēm pievienojas emocionālās sāpes, kas ir pat grūtāk paciešamas.

Nereti šāda situācija rodas, kad pacienti vēršas pie jebkuras specialitātes ārsta pēc krietni ieilguša paš­ārstēšanās perioda, lai gan laikus diagnosticēta slimība un pareiza terapija neļautu sāpēm kļūt hroniskām vai vismaz iestātos ilgstošs bezsāpju periods (remisija).
Osteoartrīts sākumā var būt vienā locītavā, bet, slimībai progresējot, iekaisums var būt vairākās locītavās. Biežāk osteoartrītu konstatē lielajās locītavās, piemēram, gūžās, ceļgalos un plecos.

Kā palīdzēt osteoartrīta gadījumā?

Ārstēšana ir komplicēta, jo jāņem vērā daudzi faktori, piemēram, pacientu vecums, blakus slimības, citu medikamentu lietošana, osteoartrīta aktivitāte (akūts vai hronisks), locītavu funkcijas traucējumi. Osteoartrīta ārstēšanā piedalās vesela ārstu komanda: reimatologs, ģimenes ārsts, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, lāzerterapeits, funkcionālie speciālisti: fizioterapeits, ergoterapeits, masieri un fizikālās terapijas māsas.

Akūtā periodā galvenais mērķis ir noņemt sāpes. Viens no pirmās izvēles medikamentiem ir paracetamols. Ja ir arī locītavu pietūkums, lieto ne­steroīdos pretiekaisuma līdzekļus, jo tie ne tikai mazina iekaisumu un pietūkumu, bet arī samazina jaunu kaul­audu jeb osteofītu veidošanos.

Subakūtā periodā uzsākami reha­bilitācijas pasākumi, kas ietver atpūtas un aktivitāšu pasākumus, vingrojumus, ja nepieciešams – speciālās ortozes, fizikālās medicīnas procedūras un masāžas.

Rehabilitācijas mērķi

• Mazināt iekaisuma pazīmes (sāpes, tūsku un locītavu stīvumu)
• Stabilizēt slimās locītavas
• Palielināt kustību apjomu un saglabāt to veselajās un artrīta skartajās locītavās
• Veicināt muskuļu spēku un izturību
• Uzlabot koordināciju
• Uzlabot gaitas stabilitāti, novērst kritienu risku
• Harmonizēt kustību norisi
• Veicināt ķermeņa vispārējās spējas
• Veicināt ķermeņa uztveri (izpratni)
• Pielāgot dzīvojamo vidi (t. sk. speciāli apavi un palīglīdzekļi)

Mana darba pieredze pierāda fizikālās terapijas pozitīvo efektu locītavu pietūkuma mazināšanai, kad tiek izmantots zemfrekvences mainīgs magnētiskais lauks ar elektrodu šķērsenisku novietojumu attiecībā pret locītavu, tādā veidā uzlabojot locītavas asinsriti, mazinot sinovīta aktivitātes, uzlabojot locītavas struktūru trofiskās funkcijas. Labs rezultāts ir arī no aukstuma aplikācijām.

Izmantojot klasiskās masāžas paņēmienus, masē muguras smadzeņu segmentu apvidus, tuvāk un tālāk no slimajām locītavām esošos muskuļus un beigās – slimās locītavas. Slimajām locītavām veic pasīvās un aktīvās kustības. Masāžas var veikt pēc siltuma procedūrām (piemēram, parafīns, ozekerīts, infrasarkanie stari).

Fizisko vingrojumu nozīme sāpju mazināšanai, locītavu funkcijas uzlabošanai ir neapstrīdami pierādīta! Vingrojumi jāuzsāk funkcionālo speciālistu uzraudzībā, kuri noteiks, kāds būs vingrojumu veids, intensitāte, biežums, kādi palīgpriekšmeti tiks izmantoti atbilstoši slimības periodam, locītavu funkcionālam stāvoklim, pacienta vispārējam stāvoklim, citām slimībām.

Veicot lielas intensitātes, ilgstošas (>60 minūtes) fiziskās slodzes vingrojumus, atbrīvojas endorfīni – hormoni, kuri iedarbojas uz galvas smadzeņu emocionālo centru, tādā veidā tiek palielināts sāpju slieksnis. Tā kā ar osteoartrītu biežāk slimo pusmūža vecuma pacienti, rekomendē uzsākt fiziskās aktivitātes ar mazu intensitāti un mazu atkārtošanas skaitu. Sāk ar svaru nenesošiem vingrojumiem, tad, ja ir atļauts, pāriet uz svaru nesošiem vingrojumiem. Vingrojumu intensitāti pakāpeniski kāpina. Vingrot var grupās, arī ūdenī.

Sāpēm locītavās var būt dažāds raksturs, izpausmes un iemesli, bet biežākais iemesls sāpēm locītavās ir osteoartrīts

Hroniskā jeb remisijas periodā pacienti dažkārt aizmirst par fiziskām aktivitātēm. Lai saglabātu veselību un lai samazinātu slimības uzliesmojuma risku, jāmaina dzīvesveids – jāizvairās no riska faktoriem (t. sk. smēķēšanas) un kaitīgiem arodfaktoriem, jāpielāgo darba un dzīves vide, lai nepārslogotu slimās locītavas, jāiemācās pareizi veikt kustības, lai mazinātu traumas un locītavu pārslodzi, jāsamazina svars. Rekomendē, ja tas ir iespējams, 10 tūkstošus soļu dienā (to skaitā pastaiga, nūjošana, dejošana, slēpošana vai lēna skriešana) un 30 minūtes vingrojumu, pēc kuriem viegli sasvīdusi mugura.

Osteoartrīta ārstēšanā svarīga ir pacientu līdzestība jeb atbildība par sevi pašu, sadarbošanās ar mediķiem savas veselības un pašsajūtas uzlabošanā. Pacientu izglītošanai ideālais rezultāts ir aktīvu slimības sajūtu pārvarēšana, domas par slimības nekontrolējamību un bezpalīdzības izjūtas mazināšana. Būtiski izvirzīt pārskatāmus mērķus, lai balvā saņemtu pārliecību, ka slimības norisi var ietekmēt un ar slimību var sadzīvot!