Osteoartrīts – kā ārstēt neķirurģiski
Rihards Engels
Ārsts, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca
Osteoartrīts ir trešā biežāk noteiktā diagnoze cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Šī slimība izraisa ievērojamas sāpes locītavās, samazina dzīves kvalitāti un veicina invaliditāti. Osteoartrīts var skart jebkuru locītavu, taču visbiežāk tas skar plaukstas, ceļa, gūžas un mugurkaula kakla un jostas daļas locītavas.
Pasaulē ir pieejamas daudzas osteoartrīta ķirurģiskās un neķirurģiskās ārstēšanas metodes. Šajā rakstā ir apkopotas biežāk lietotās neķirurģiskas ārstēšanas iespējas.
Fizioterapija un ortozes
Lai arī osteoartrīta ārstēšanai ir pieejami daudzi medikamenti, būtu svarīgi ārstēšanu sākt ar nemedikamentozām metodēm, piemēram, rehabilitācijas pasākumiem, fizioterapiju, vingrošanu un ortožu lietošanu. Minētās ārstēšanas metodes būtu jāturpina arī papildus uzsāktai tablešu medikamentu lietošanai.
Vietējas lietošanas medikamenti
Ja fizioterapija un ortozes nepalīdz, nākamais solis ir vietējās lietošanas medikamenti (piemēram, ziedes), jo tām ir ievērojami mazāk blakņu.
Kapsaicīnu saturošas ziedes. Ziedes sastāvā ir kapsaicīns – viela, kas atrodama čili piparos. Kapsaicīns kavē sāpju impulsu pārvadi, tādā veidā mazinot osteoartrīta izraisītas sāpes.
Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļus saturošas ziedes, kuru sastāvā ir tie paši medikamenti, kas plaši tiek izmantoti tablešu veidā. Lietojot šos medikamentus vietēji, tiek novērstas blaknes, ko konstatē, lietojot iekšķīgi tablešu veidā.
Tablešu veidā lietojamie medikamenti
Paracetamols – tam ir galvenokārt sāpju mazinoša iedarbība ar nelielu pretiekaisuma darbību. Tas ir pirmās izvēles medikaments osteoartrīta izraisītu sāpju ārstēšanā. Īpaši jāuzmanās pacientiem, kuriem zināmas aknu slimības un kuriem paracetamola lietošana nav ieteicama.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (piemēram, ibuprofēns, diklofenaks, naproksēns) – tie ir visplašāk izmantotie medikamenti osteoartrīta izraisīto sāpju ārstēšanā. Neskaitāmi pētījumi ir pierādījuši šo medikamentu efektivitāti sāpju un iekaisuma mazināšanā, tomēr blakus parādību dēļ tiek ierobežota to lietošana. Pierādīta ir arī nevēlama blakusietekme uz kuņģa un zarnu traktu, tāpēc šos medikamentus ieteicams lietot kopā ar kuņģa gļotādu pasargājošiem medikamentiem. Jaunās paaudzes nesteroīdie pretiekaisuma medikamenti mazāk ietekmē kuņģa un zarnu traktu, taču to lietošanu nerekomendē pacientiem ar zināmām sirds un asinsvadu saslimšanām. Savukārt ibuprofēna lietošana nav ieteicama pacientiem ar zināmiem nieru darbības traucējumiem. Vairāk informācijas par nesteroīdiem pretiekaisuma medikamentiem un to blakusiedarbībām meklējiet žurnāla “Kaulu Veselība” 2016. gada pavasara numurā.
Opioīdu grupas medikamenti – t. s. narkotiskie pretsāpju līdzekļi ir efektīvi sāpju noņemšanā, tomēr to lietošana tiek ierobežota sakarā ar iespējamu atkarības attīstību un negatīvu ietekmi uz centrālo nervu sistēmu. Šīs grupas medikamentus iesaka pacientiem, kuriem blakusslimību dēļ nav atļauts lietot nesteroīdos pretiekaisuma medikamentus.
Pirms uzsākt jebkuru pretsāpju medikamentu lietošanu, pacientiem obligāti ir jākonsultējas ar ārstu, lai izvērtētu iespējamos riskus un sastādītu efektīvu pretsāpju terapijas plānu! Pretsāpju medikamenti būtu jālieto periodiski ciklu veidā.
Locītavās injicējami medikamenti
Papildus tabletētiem iekškīgi lietojamiem medikamentiem tiek plaši lietotas glikokortikosteroīdu vai hialuronskābi saturošu medikamentu injekcijas locītavās, lai mazinātu ilgstošas sāpes vai sāpju uzliesmojumus dažās locītavās. Šos medikamentus pārsvarā izmanto ceļa un pleca locītavu osteoartrīta gadījumos.
Glikokortikosteroīdi jeb steroīdi – tie ir steroīdie pretiekaisuma līdzekļi, kurus tiek rekomendēts injicēt ne vairāk kā 3–4 reizes gadā vienā locītavā. Pretsāpju darbības ilgums ir 1–3 nedēļas, tāpēc pamatā tos izmanto akūtu vidēji stipru un stipru sāpju mazināšanai noteiktā locītavā.
Hialuronskābi saturoši medikamenti – šīs grupas medikamentu injekcijas veic reizi līdz piecas reizes gadā atkarībā no specifiskā hialuronskābes medikamenta īpašībām un aprakstītas injekciju veikšanas metodikas. Šo medikamentu darbības pamatā ir locītavas “ieeļļošana”, tādā veidā mazinot berzes izraisītās sāpes, kas rodas, skrimslim nodilstot.
Uztura bagātinātāji
Hondroitīna sulfāts un glikozamīna sulfāts ir visplašāk pētītie medikamenti. Lai gan to efektivitāte osteoartrīta gadījumā nav līdz galam pierādīta, tablešu veidā tos var lietot papildus pretsāpju medikamentiem, jo daži pētījumi ir uzrādījuši pozitīvu efektu osteoartrīta simptomu, piemēram, sāpju, mazināšanā.
Osteoartrīta ārstēšana ir komplekss un ilgstošs process, kurā nepieciešama gan paša pacienta, gan dažādu jomu speciālistu aktīva līdzdalība. Tomēr, ievērojot ārstēšanas vadlīnijas, dažādu valstu un starptautisko organizāciju rekomendācijas, ir iespējams paildzināt dzīvi bez sāpēm un saglabāt locītavu veselību un funkcijas.
