Rehabilitācija pēc traumām

Kas ir rehabilitācija?

Medicīniskā rehabilitācija ir pasākumu komplekss pēc traumām, operācijām, saslimšanām, kuru dēļ pacientam radušies dažādi funkcionālie traucējumi. Tā nepieciešama tad, ja kāda ķermeņa daļa bijusi ilgstoši fiksēta jeb imobilizēta, piemēram, pēc kaulu lūzuma, un locītavā vairs nav iespējams pilns kustību apjoms. Rehabilitācija vajadzīga pēc ortopēdiskām operācijām, ja radušies sarežģījumi pēc kaulu lūzumiem, mežģījumiem, saišu sastiepumiem, sasitumiem un citām traumām.

Ja traumu ārstē slimnīcā, jau pēc veselības stāvokļa stabilizēšanas tiek uzsākta pacienta aktivizēšana un pakāpeniska rehabilitācija, kurā iesaistās fizioterapeits un citi re­habilitācijas komandas speciālisti. Piemēram, pēc rokas kaulu lūzuma, kad tā bijusi ilgstoši imobilizēta, jāatjauno kustības. Tas nenotiek ātri, jo muskuļi var atrofēties dažu nedēļu laikā. Rehabilitācijas speciālists pacientam jau laikus var ieteikt izometriskos vingrinājumus, kurus var veikt bez kustībām, vienkārši sasprindzinot muskulatūru. Pēc izrakstīšanās no slimnīcas rehabilitāciju turpina vai nu stacionārā rehabilitācijas iestādē, vai poliklīnikā. Lai to veiktu par valsts budžeta līdzekļiem, nepieciešams fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta nosūtījums no stacionāra vai ambulatorās pieņemšanas.

Sastādīsim plānu!

Vispirms fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts izvērtē pacienta stāvokli, ņemot vērā funkcionālus ierobežojumus un paša pacienta mērķus un vajadzības, tad izstrādā rehabilitācijas plānu. Svarīgi ir ne tikai novērtēt pacienta spēju kustēties un veikt ikdienas aktivitātes, bet arī sociālos faktorus, piemēram, profesiju. Rehabilitācijas mērķis ir pēc iespējas ātrāk un pilnvērtīgāk atgūt to funkcionālo stāvokli, kāds pacientam bija pirms traumas, samazināt darba nespējas un komplikāciju risku.

Rehabilitācija ir komandas darbs

Pacienta rehabilitācijā iesaistās fizioterapeits, ergoterapeits un citi funkcionālie speciālisti. Izmantojot dažādas metodes un palīgtehnoloģijas, fizioterapeits pasīvi un aktīvi palīdz atjaunot un izstrādāt kustības, uzlabot līdzsvaru un stabilitāti, muskuļu izturību un spēku, apmāca pacientu veikt atbilstošus vingrinājumus arī mājās. Savukārt ergoterapeita palīdzība vērsta uz pašaprūpes spēju atgūšanu, plaukstas sīkās motorikas attīstīšanu un locītavu kustību apjomu palielināšanu, piemēram, pēc kaulu lūzuma un rokas vai kājas imobilizācijas kādā no piespiedu pozām. Nepieciešamības gadījumā ergoterapeits arī konsultē pacientu par apkārtējās vides pielāgošanu, apmāca lietot vai pielāgo tehniskos palīglīdzekļus.

Kā var palīdzēt

Rehabilitācijas procesā var kombinēt dažādas fizioterapijas metodes: aktīvus vingrojumus muskuļu spēka, garuma, stabilitātes, līdzsvara un koordinācijas uzlabošanai, relaksācijas tehnikas, pasīvu locītavu kustību iz­strādi, dažādas mīksto audu tehnikas, speciālas metodes, piemēram, slinga terapiju, trenažieru izmantošanu un citas. Nereti izmanto arī fizikālās medicīnas metodes – dažādas procedūras sāpju un tūskas mazināšanai, audu elasticitātes uzlabošanai.

Rehabilitācijas metožu izvēle atkarīga gan no pacienta vispārējā veselības stāvokļa, gan traumas veida. Piemēram, vai pacientam ir bijusi poli­trauma ar vairāku ķermeņa daļu ievainojumiem, lūzumiem, iespējams, arī galvas traumu, vai trauma skārusi tikai kādu ķermeņa daļu, piemēram, pleca kaula lūzums, vai radušies arī mīksto audu, cīpslu, nervu vai citi bojājumi.

Slinga terapija

Viena no saudzīgākajām un mērķtiecīgākajām – uz noteiktu muskuļu grupu darbināšanu orientētām fizioterapijas metodēm ir slinga jeb saišu terapija, kuras veikšanai nepieciešams speciāls aprīkojums un saites ar dažādu elastības un pretestības pakāpi. Terapijas būtība – veikt vingrojumus bez gravitācijas spēka ietekmes. Lai to panāktu, pacienta ķermenis tiek iekarināts elastīgajās saitēs, ļaujot ieņemt pēc iespējas ērtāku, nesāpīgāku pozu, tādējādi mazinot slodzi uz locītavām. Ar slinga terapijas palīdzību iespējams panākt gan noteiktu ķermeņa daļu muskulatūras atslābināšanu, sāpju atvieglošanu, trakciju (stiepšanu), gan veikt dažādus stabilizējošus un stiepšanās vingrojumus, vingrinājumus ar pretestību. Šajā gadījumā iespējams veikt sensomotoro stimulāciju, kustību apjoma izstrādi, mobilitātes treniņu, muskuļu spēka un izturības, stabilitātes trenēšanu. Slinga terapiju izmanto, lai palielinātu muskuļu spēku, izturību un stiprinātu dziļo muskulatūru. Terapija ļauj uzlabot locītavu stabilitāti, palielināt kustību apjomu, kā arī panākt sāpju mazināšanos.
Lai panāktu labākus rezultātus, vēlākajos rehabilitācijas posmos papildus var pievienot arī vingrojumus uz trenažieriem. Ambulatori pieejama arī fizioterapija baseinā, kuras laikā vingrojumus veic ar mazāku slodzi uz locītavām. To var izmantot arī pacientiem ar lieko ķermeņa svaru. Atkarībā no indikācijām un kontrindikācijām kā papildinājumu pamata rehabilitācijas pasākumiem var veikt fizikālās terapijas procedūras un masāžu, mazinot muskulatūras sasprindzinājumu, sāpes vai lokālu tūsku.

Fiziskās aktivitātes – kaulu veselībai

Ņemot vērā mūsdienu mazkustīgo dzīvesveidu, nepieciešamas regulāras mērenas fiziskās aktivitātes. Tas ir viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē kaula vielmaiņu un palīdz pēc iespējas ilgāk uzturēt kaulaudu minerālo blīvumu pietiekamā līmenī. Tas attiecas arī uz lūzumiem. Sekojot līdzi kaula dzīšanai lūzuma vietā un pakāpeniski noslogojot ievainoto ekstremitāti, tiek uzlabota lokālā apasiņošana, kas paātrina lūzuma saaugšanu.