“Steroīdi” – kaulu bieds!

Daudzos žurnāla “Kaulu Veselība” numuros esam stāstījuši par osteoporozi sievietēm pēcmenopauzes vecumā un osteoporozi vīriešiem, kas ir bieži sastopami osteoporozes veidi. Turpretī šajā rakstā stāstīšu par osteoporozi, ko izraisa medikamenti – glikokortikosteroīdi.

Glikokortikosteroīdu izraisīta osteoporoze ir otra biežākā osteoporozes forma pasaulē

Piemēram, Lielbritānijā 1,7% sieviešu pēc 55 gadu vecuma un 2,5% sieviešu pēc 70 gadu vecuma lieto glikokortikosteroīdus un līdz ar to ir osteoporozes riska grupā. Pasaulē apmēram 7,5% pieaugušo pasaulē kaut reizi dzīvē lietojuši glikokortikosteroīdus.

Kas ir glikokortikosteroīdi?

Glikokortikosteroīdi ir hormoni, ko izdala virsnieres, un tiem organismā ir daudz funkciju – piemēram, tie piedalās ogļhidrātu vielmaiņā, uztur asinsvadu tonusu un sirds muskuļa darbu, nodrošina imunitāti un cīņu ar iekaisumu. Ņemot vērā, ka šiem hormoniem piemīt izteikta pretiekaisuma darbība, jau pagājušā gadsimta 50. gados tika ražoti šo hormonu sintētiskie analogi un tika uzsākta to lietošana daudzu slimību ārstēšanai. Pašreiz ārstēšanā pieejami glikokortikosteroīdi ar dažādu pretiekaisuma potenciālu un darbības ilgumu (piemēram, prednizolons, metilprednizolons, hidrokortizons, deksametazons).

Kādas ir glikokortikosteroīdu lietošanas jomas?

Izteiktās pretiekaisuma darbības dēļ tos izmanto ļoti daudzu slimību ārstēšanā. Visbiežāk un ilgstošāk glikokortikosteroīdi jālieto reimatoloģisku slimību gadījumos, piemēram, pacientiem ar reimatoīdo artrītu, polimialģiju vai sistēmas sarkano vilk­ēdi. Pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām, pēc orgānu transplantācijas, limfomu un leikozi bieži arī ir jālieto šīs grupas medikamenti. Glikokortikosteroīdi nav tikai tablešu veidā, bet arī, piemēram, inhalatoru veidā, ko lieto astmas vai hroniskas obstruktīvas plaušu slimības ārstēšanai; aerosola veidā deguna pilienos, ko lieto alerģisku iesnu gadījumā, un krēmu vai ziežu veidā, kas paredzēti pacientiem ar ādas slimībām.

Neatkarīgi no lietošanas formas un veida glikokortikosteroīdi negatīvi ietekmē kaulus! Pārskatiet savu aptieciņu: varbūt jūs regulāri lietojat kādu glikokortikosteroīdu?

Kā glikokortikosteroīdi ietekmē kaulus?

Glikokortikosteroīdu lietotājiem gandrīz sešas reizes biežāk notiek kaulu lūzumi! Palielinātu osteoporozes izraisītu kaulu lūzumu risku konstatē jebkuras glikokortikosteroīdu devas gadījumā, bet salīdzinoši straujāk kaulu blīvums samazinās pie lielākām devām.

Lietojot glikokortikosteroīdus, samazinās kaulu veidojošo šūnu jeb osteoblastu dzīvildze un funkcijas, palielinās kaulu noārdošo šūnu jeb osteoklastu darbība. Tātad – tiek izjaukts līdzsvars kaulu veidošanās procesā: kauli noārdās straujāk, nekā paspēj atjaunoties.

Osteoklastu virsmā ir šūnu piesaistes vietas jeb receptori, ko saīsināti sauc par RANK (no angļu val. receptor activator of nuclear factor kappa-Β jeb kodola kapa-B faktora receptoru aktivizētājviela). Osteoklasti kļūst par aktīvām kaulaudus noārdošām šūnām, ja pie šī receptora piesaistās tā saucamais RANK ligands – specifisks šūnu membrānu proteīns. Normālas kaulu vielmaiņas gadījumā ir līdzsvars, jo osteoblasti izdala pretvielu – osteoprotegerīnu, kas bloķē RANK sistēmas darbību un līdz ar to arī pārmērīgu osteoklastu aktivizēšanos. Savukārt osteoporozes un arī glikokortikosteroīdu izraisītas osteoporozes gadījumā RANK sistēma darbojas aktīvāk, jo ir pārāk daudz RANK ligandu un parāk maz osteoprotegerīna.

Glikokortikosteroīdu papildu lietošana samazina kalcija uzsūkšanos tievajās zarnās, kā arī pastiprina kalcija izdalīšanos ar urīnu. Kalcijs ir kaulu būv­materiāls, bet tā kļūst arvien mazāk!

Kā diagnosticē glikokortikosteroīdu izraisītu osteoporozi?

Tāpat kā jebkuras citas osteoporozes formas gadījumā, diagnoze tiek noteikta, pamatojoties uz kaulu minerālā blīvuma pārbaudes jeb osteodensitometrijas rezultātiem. Pirmo reizi kaulu minerālā blīvuma pārbaude jāveic pirms glikokortikosteroīdu lietošanas uzsākšanas vai pēc iespējas ātrāk pēc to lietošanas uzsākšanas, atkārtoti pārbaude jāveic pēc sešiem mēnešiem, jo pirmajos mēnešos kaulu blīvuma zudums ir lielāks; un pēc pirmā gada kaulu minerālā blīvuma pārbaude jāveic reizi 12 mēnešos.

Kā ārstē glikokortikosteroīdu izraisītu osteoporozi?

• Jālieto mazākā efektīvākā glikokortikosteroīdu deva un iespējami īsāku laika posmu.
• Jāuzņem pietiekams kalcija daudzums (1200–1500 mg dienā), D vitamīna daudzums (deva atkarīga no svara un D vitamīna līmeņa asins analīzēs) un pietiekams olbaltumvielu daudzums.
• Jāpārtrauc smēķēt un pārmērīgi lietot alkoholu.
• Jāvingro!
• Jāveic rehabilitācijas pasākumi!
• Ārstēšana ar pretosteoporozes medikamentiem jāuzsāk laikus un atkarībā no kaulu minerālā blīvuma rādītājiem, bijušiem kaulu lūzumiem, kā arī citiem riska faktoriem.

Kādus medikamentus lieto glikokortikosteroīdu izraisītas osteoporozes gadījumā?

Tāpat kā pēcmenopauzes osteoporozes un vīriešu osteoporozes gadījumā pirmās izvēles medikamenti ir bisfosfonātu grupas medikamenti. Bisfosfonāti, nomācot osteoklastu darbību, samazina kaulaudu zudumu un pasargā no lūzumiem, taču šie medikamenti tiešā veidā nepalielina kaulveidi.

Šogad Eiropas Zāļu aģentūra šīs osteoporozes formas gadījumā ir apstiprinājusi vēl viena medikamenta lietošanu – cilvēka monoklonālās antivielas, kas ir speciāls pretosteoporozes medikaments. Jāuzsver, ka šis medikaments mērķtiecīgāk darbojas uz osteoklastiem caur RANK sistēmu, un tiek uzskatīts, ka ārstēšana ar šo medikamentu ir labāka glikokortikosteroīdu izraisītas osteoporozes gadījumā. Cilvēka monoklonālās antivielas saista RANK ligandu, un tas vairs nepiesaistās pie RANK receptoriem, līdz ar to nenotiek osteoklastu aktivizēšanās (skat. 1. attēlu).

1. attēls. RANK sistēma un cilvēka monoklonālo antivielu medikamenta darbības princips (M. Mukānes intelektuālais īpašums)

Zinātnieki pierādījuši, ka kaulu minerālā blīvuma uzlabojums, lietojot šo pretosteoporozes cilvēka monoklonālās antivielu medikamentu 12 mēnešus ilgi (t. i., tikai divas medikamenta injekcijas zemādā – viena injekcija katrus sešus mēnešus), kaulu minerālais blīvums uzlabojās efektīvāk, nekā lietojot bisfosfonātu grupas medikamentus: skriemeļos par 4,4% ar pretosteoporozes cilvēka monoklonālo antivielu medikamentu pret 2,3% ar bisfosfonātu grupas medikamentiem un augšstilba kaulā, attiecīgi, par 2,1% pret 0,6%.

Smagas glikokortikosteroīdu osteoporozes gadījumā pacientiem ar jau notikušiem kaulu lūzumiem un citu pretosteoporozes medikamentu nepanesamību, slimībām vai stāvokļiem (piemēram, čūla kuņģī vai divpadsmitpirkstu zarnā, barības vada atvilnis, hroniska nieru slimība), kuru rezultātā iekšķīgi lietojamie pretosteoporozes medikamenti ir aizliegti, priekšroka ir pretosteoporozes cilvēka monoklonālo antivielu medikamentam.

Pārrunājiet ar ārstu lietotos medikamentus! Ja jūs lietojat glikokortikosteroīdus, jau laikus padomājiet par kaulu veselību!