Zinātne cīņā pret osteoporozi

Intervija ar Dr. sc. ing. Kristīni Šalmu‑Ancāni

RTU zinātniece

Šajā žurnāla numurā iepazīstinām ar Latvijas zinātnieci Kristīni Šalmu-Ancāni, “L’Oreal Baltic” stipendijas “Sievietēm zinātnē” un Rīgas Tehniskās universitātes 2016. gada zinātnieka balvas ieguvēju, kura nodarbojas ar nanostrukturētu bio­kompozītmateriālu izstrādi ar pret­osteoporozes īpašībām.

Par to, kas tas ir, par sieviešu statusu Latvijas zinātnē un par pētnieces nākotnes iecerēm lasiet mūsu intervijā.

Foto no personīgā arhīva

Kristīne, pastāstiet mazliet par sevi: kāda ir jūsu izglītība, kur jūs strādājat, kādi ir jūsu vaļasprieki?

Pēc pamata izglītības esmu ķīmijas tehnoloģe. Esmu absolvējusi Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un izgājusi cauri visiem studiju “pakāpieniem”. 2011. gadā ieguvu inženierzinātņu doktora zinātnisko grādu materiālzinātnes nozares biomateriālu apakšnozarē.

Šobrīd strādāju par vadošo pētnieci RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrā.

Mans galvenais vaļasprieks nu jau vairākus gadus, kopš esmu divu bērnu māte, ir atpūta kopā ar ģimeni. Mums patīk ceļot ar mašīnu, būt neatkarīgiem un mainīt plānu jebkurā brīdī. Izklausās vienkārši, bet visiem kopā pavadīt laiku nesanāk tik bieži. Vēl man ļoti patīk sportot ārā svaigā gaisā, piemēram, uz ezera ar SUP (standuppaddleboarding – plats un stabils sērfa dēlis ar airi) dēli.

RTU Gada zinātnieka balvas saņemšanas ceremonija (Foto no personīgā arhīva)

Kā sākās jūsu ceļš zinātnē?

Pavisam nejauši – RTU pirmajā kursā noklausījos aizraujošu lekciju par mākslīgi radītām “rezerves daļām” cilvēka ķermenim, kuras implantē, lai atjaunotu orgānu vai audu funkcijas un darbību, tādējādi glābjot cilvēka dzīvību, atjaunojot veselību un uzlabojot dzīves kvalitāti. Šo lekciju lasīja profesore Līga Bērziņa-Cimdiņa. Viņas un profesora Rūdolfa Cimdiņa vadībā sāku strādāt pie tēmas “Mākslīgā kaula materiāla izstrāde un pētniecība”.

Kāpēc izvēlējāties tieši šo jomu – osteoporozi?

Sākotnēji savā maģistra un promocijas darbā strādāju pie tādu kaulu implantu materiālu sintēzes, kas paredzēti kaulaudu defektu pildīšanai un labošanai. Tagad mūsu centrā zinātnieku komanda izstrādā un pēta dažādus kaulu aizvietotājmateriālus specifiskam izmantojumam, piemēram, mutes, sejas un žokļu ķirurģijā, kā arī ortopēdijā. Mūsu komandas veiksmes stāsts lielā mērā saistīts ar ciešu ilggadēju zinātnisko sadarbību ar RSU Stomatoloģijas institūta ārstiem, kā arī aktīvu darbošanos dažādos nacionālos un starptautiskos projektos. Valsts Pētījumu programmā ir izveidojusies cieša zinātniskā sadarbība arī ar Rīgas 2. slimnīcas ārstiem.

Par osteoporozes ietekmi uz kaulu veselību uzzināju tieši no Rīgas 2. slimnīcas traumatologiem un ortopēdiem, kas ikdienā strādā ar pacientiem, kuriem osteoporozes rezultātā bijuši kaulu lūzumi. Osteoporoze ir komplicēta hroniska kaulu saslimšana, kas izraisa kaulu lūzumus. Šie kaulu lūzumi ļoti slikti dzīst, pacients var zaudēt kustību funkciju un kļūt par invalīdu. Protams, tas atstāja uz mani lielu iespaidu. Vēlāk, pētot zinātnisko literatūru, bija skaidrs, ka osteoporozes izraisītu kaulu lūzumu ārstēšana un defektu labošana ir liels izaicinājums katram zinātniekam, kas strādā kaulu implantu materiālu izstrādes jomā. Un es šo izaicinājumu pieņēmu!

Kas tad īsti ir nanostrukturēti biokompozītmateriāli?

Lai saprastu nanostrukturēto bio­kompozītmateriālu būtību, ir jā­ieskatās dabiskā kaula struktūrā. Vienmēr esmu bijusi sajūsmināta, cik unikāla un sarežģīta struktūra ir dabiskajam kaulam. Kauls pēc būtības ir dabisks kompozītmateriāls, jo sastāv no organiskās matricas (kolagēna šķiedras) un neorganiskām vielām (piemēram, kalcija fosfāta kristāliem un citiem minerāliem, mikroelementiem). Kaula struktūrai raksturīgi hierarhiski sakārtoti struktūras līmeņi, kur pašā smalkākajā līmenī – “nano” līmenī (10^-6 mm) – organiskās un neorganiskās vielas ir “nanostrukturētas” noteiktā secībā. Savā pēcdoktorantūras grantā veicu pētījumus tādu sintētisku nanostrukturētu biokompozītmateriālu izstrādei, kas “kopētu” dabiskā kaula struktūru, veicinātu osteoporotisku kaulu lūzumu dzīšanu un reģenerāciju, kā arī nodrošinātu ārstniecisku efektu osteoporozes skartajos kaulaudos.

Kristīne kopā ar vecākiem, vīru un meitiņu pēc “L’Oreal Baltic” stipendijas “Sievietēm zinātnē” pasniegšanas (Foto no personīgā arhīva)

2016. gada maijā tika piešķirtas “L’Oreal Baltic” stipendijas sievietēm zinātnē. Jūs bijāt viena no ieguvējām. Tajā pašā gadā jūs saņēmāt arī RTU Gada zinātnieka balvu. Kā jutāties, saņemot šos apbalvojumus? Kādas iespējas tie deva?

Man bija liels gods un lepnums saņemt šos apbalvojumus. Protams, arī liels saviļņojums un prieks – “L’Oreal Baltic” “Sievietēm zinātnē” stipendiju saņēmu mēnesi pēc meitiņas piedzimšanas 2016. gada 18. maijā! Var just, ka Latvijas sabiedrībā un Latvijas zinātnieku vidū šī stipendija ir plaši pazīstama un sniedz pozitīvu pievienoto vērtību zinātnieču paveiktajam darbam un stimulu tālākai attīstībai. Man kā stipendiātei šis apbalvojums ir pavēris jaunas iespējas un apvāršņus. Protams, arī augstais apbalvojums RTU – Gada jaunā zinātniece – ir sniedzis gandarījumu un vēlmi sevi pierādīt vēl vairāk. Noteikti – neviens no šiem priecīgajiem notikumiem nebūtu iespējams bez ģimenes un kolēģu atbalsta. Paldies viņiem par to!

Kristīne ar studentiem (Foto no personīgā arhīva)

Pasaulē sieviešu īpatsvars pētnieku un zinātnieku vidū ir salīdzinoši zems, taču Latvijā daudzas zinātnieces ir tieši sievietes. Kā ir būt sievietei pētniecei, sievietei zinātniecei Latvijā?

Es domāju, ka sieviete zinātniece kopumā ne ar ko neatšķiras no vīrieša zinātnieka. Ir tikai vairāki izaicinājumi, kas sievietei zinātniecei ir jāpieņem. Piemēram, apvienot ģimenes dzīvi un bērnu audzināšanu ar aktīvu darbu zinātnē patiešām ir liels izaicinājums. Ja gribi būt labs zinātnieks, tavs darbs nedrīkst apstāties arī bērna kopšanas atvaļinājumā! Bet, ja esi labs laika plānotājs un diplomāts, tad arī tas izdodas.

Tagad zinātnieks ir arī menedžeris. Lai gūtu panākumus zinātnē, ir jābūt aktīvam, ir jāpiemīt labām komunikācijas prasmēm, ir jāzina savs mērķis un jāprot darboties komandā, jo tas ir panākumu pamats.

Vai darbs vēl joprojām turpinās?

Jā, darbs turpinās. Tikko pabeidzām darbu laboratorijā – sagatavojām paraugus šūnu pētījumiem, sterilizējām paraugus. Daži paraugi izdevās, daži ne visai. Tagad jādomā, kādas bija galvenās kļūdas un kā tās labot.

Cik daudz jau ir izdarīts, un kas vēl ir priekšā?

Priekšā ir liels darbs, kas nekad neapstājas, jo, veicot pētījumu par vienu tēmu, paralēli tiek atklātas jaunas iespējas, kuras arī ir jāizpēta. Jo zinātnieks taču ir zinātkārs cilvēks! Laikam zinātkāre ir galvenais dzinulis mūsu darbā.

Pašlaik notiek aktīvs darbs tehnoloģiju izstrādē nanostrukturētu biokompozītmateriālu iegūšanai. Tālāk sekos šo materiālu fizikāli ķīmisko īpašību izpēte, un vēlāk – arī šūnu pētījumi.

Kādas ir jūsu nākotnes vīzijas – kad cilvēki varētu sākt lietot jauno materiālu?

Ja runājam par materiāliem, kas tiek izstrādāti mana projekta ietvaros, noteikti ir vajadzīgi pieci līdz desmit intensīva darba gadi, lai šos materiālus varētu uzskatīt par lietojamiem cilvēkam. Katram izstrādātajam implantu materiālam, pirms tas nonāk cilvēka ķermenī, ir jāiziet noteikti pārbaudes līmeņi, līdzīgi kā datora spēlē: tu nevari tikt uz nākamo līmeni, līdz neesi veiksmīgi izspēlējis iepriekšējo. Tāda veida pārbaudes ietver fizikāli ķīmisko īpašību izpēti, materiālu mehāniskās pārbaudes, pētījumus ar šūnām un dzīvniekiem, un, visbeidzot, klīniskos pētījumus ar cilvēku dalību. Katrs no šiem posmiem prasa apjomīgus cilvēku, laika un naudas resursus. Viens pats nav karotājs! Mūsu pētījumi ir starpdisciplināri un prasa zinātnieku un speciālistu piesaisti no dažādām jomām: bioloģijas, ķīmijas, fizikas, medicīnas. Mūsu zinātnieku komandai ir unikāla iespēja nokļūt pārbaužu pēdējā līmenī – sadarbībā ar mediķiem veikt izstrādāto kaulu implantmateriālu pārbaudes klīniskajos pētījumos ar reāliem pacientiem. Pēdējos gadus notiek intensīvs darbs pie mūsu izstrādāto materiālu aprobēšanas klīniskajā praksē, bet tas ir zinātniski pētnieciskā darba ietvaros. Tas nozīmē, ka pacientiem ir iespēja piedalīties klīniskajos pētījumos un lietot mūsu materiālus, taču šie materiāli pagaidām nav komerciāli pieejami.

Vai jūs pati sekojat savu kaulu veselībai? Ko pati darāt labu saviem kauliem?

Kaulu veselībai noteikti ir jāseko līdzi! Kā izrādās, osteoporoze attīstās ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem pusmūža vecumā, tāpēc ir vērts jau laikus doties uz izmeklējumu – osteodensitometriju, lai noteiktu kaulu masas blīvumu. Osteoporozi ir iespējams aizkavēt un novērst pirmajās slimības stadijās, jo pēc tam var būt par vēlu: kad notiek neatgriezeniski kaulu struktūras bojājumi, kauli kļūst trausli un lūst. Pati gan vēl šādu izmeklējumu neesmu veikusi, taču mammu jau esmu aizsūtījusi uz to.

Cik man zināms, lai nodrošinātu kaulu veselību, ir vajadzīgas mērenas, bet regulāras fiziskas aktivitātes, sabalansēts uzturs un prātīga sauļošanās. Pati arī mēģinu pieturēties pie šiem principiem. Protams, nevajag aizmirst par kaitīgo ieradumu atmešanu – jāatsakās no smēķēšanas un alkohola. Jāuzņem arī D vitamīns pietiekamā daudzumā. Pierādīts, ka D vitamīna trūkums būtiski pasliktina kaulu veselību.

Laboratorijā (Foto no personīgā arhīva)

Ko jūs novēlētu žurnāla “Kaulu Veselība” lasītājiem?

Man ļoti patīk Pasaules Osteoporozes dienas (tiek atzīmēta katru gadu 20. oktobrī) sauklis “Mīli savus kaulus! Pasargā savu nākotni!”.

No savas puses to varu papildināt ar šo atziņu:

Panākumi nav veiksme vai nejaušība; panākumus radi tu pats ar savu darbu un pārliecību par to, ko dari.

Intervējusi Jekaterina Āboliņa

Projekts “Multifunkcionāli kompozītmateriāli uz kalcija fosfāta un bionoārdāmu polimēru bāzes ārstnieciskai kaulaudu inženierijai” izstrādāts ar Eiropas Reģionālās attīstības Fonda pēcdoktorantūras pētniecības atbalstu