Zūd muskuļu spēks. Ko darīt?

Muskuļu izdilšana jeb sarkopēnija ir slimība, kas attīstās, organismam novecojot, un kam raksturīgs muskuļu masas zudums. Visbiežāk muskuļu masas zudumu novēro gados vecākiem cilvēkiem. Pakāpeniski rodas kustību traucējumi, tāpēc palielinās kritienu un kaulu lūzumu risks, pacienti zaudē neatkarību ikdienas aktivitātēs, palielinās invalidizācijas un mirstības risks, salīdzinot ar gados vecākiem cilvēkiem, kuri ar sarkopēniju neslimo. Jāatzīmē, ka pacientiem ar sarkopēniju novēro arī vairāk citas blakus slimības.

Muskuļu masas un līdz ar to ikdienas fizisko aktivitāšu zudumu novēro apmēram 4% vīriešu un 3% sieviešu, kas vecāki par 70–75 gadiem. Kļūstot vecākiem, sarkopēnija ir biežāk sastopama – 16% vīriešu un 13% sieviešu, kuri ir vecāki par 80 gadiem, attīstās sarkopēnija.

Sarkopēnijai raksturīga samazināta muskuļu masa, samazināta muskuļu funkcija un samazināts muskuļu spēks.

Sarkopēnijai jeb muskuļu masas zudumam ir daudzi cēloņi, un tā ir divu veidu – primāra un sekundāra. Primāra sarkopēnija nozīmē, ka nepastāv cēloņi, slimības vai faktori, kas varētu ietekmēt muskuļu masu, funkciju vai spēku (veseliem gados vecākiem cilvēkiem). Savukārt sekundāra sarkopēnija nozīmē, ka muskuļu zudums notiek kādu faktoru vai slimību rezultātā. Piemēram, pacientiem ar dažādām endokrīnām slimībām, sirds, nieru vai aknu funkcijas samazināšanos, iekaisīgām zarnu slimībām ir palielināts sarkopēnijas risks. Samazināts olbaltumvielu daudzums uzturā vai ilgstoša fiziska mazaktivitāte (gultas režīms, mazkustīgs dzīvesveids) var būt muskuļu zuduma iemesls. Bieži sarkopēnija ir vairāku faktoru un slimību rezultāts.

Lai pacientam noteiktu diagnozi “sarkopēnija”, jābūt:

1. muskuļu masas zudumam;
2. muskuļu spēka samazinājumam;
3. muskuļu funkcijas samazinājumam.

Pastāv vairākas papildu diagnostiskās metodes, lai izvērtētu pacientu muskuļu masu, spēku un funkciju.

Muskuļu masu var novērtēt datortomogrāfijā (var atšķirt tauku un beztauku masu), magnētiskās rezonanses izmeklējumā, ultrasonoskopijā vai osteodensitometrijā (lietojot specifisku datorizētu programmu), bet viena no vienkāršākajām metodēm ir bioimpedance. Ar šīs metodes palīdzību var precizēt ķermeņa uzbūvi un proporcijas (piemēram, muskuļu masas attiecību ar taukaudiem).

Muskuļu spēku var izvērtēt, piemēram, pēc iešanas ātruma vai piecelšanās testa (piecas reizes pēc kārtas, cik ātri vien iespējams, bez roku palīdzības jāpieceļas no sēdus stāvokļa stāvus), vai ar dinamometru.

Muskuļu zuduma jeb sarkopēnijas gadījumā ir svarīgi noteikt arī papildu asins analīzes, piemēram, hemoglobīna, iekaisuma marķieru līmeni, aknu un nieru funkcionālos rādītājus, bet lielākā nozīme ir dažādu hormonu līmenim asinīs.

Augšanas hormons un insulīnam līdzīgais faktors–1

Augšanas hormons ir viens no svarīgākajiem organismā un ir nepieciešams arī muskuļu un skeleta augšanai. Laboratorajās analīzēs to apzīmē kā STH (somatrotropais hormons). Secināts, ka, jo vecāks paliek cilvēks, jo mazāk augšanas hormona izdalās, savukārt vislielākais augšanas hormona līmenis asinīs novērots pusaudžiem. Bet tikai pēc augšanas hormona līmeņa asinīs nevar secināt par tā darbību organismā, jo tas ietekmē dažādas orgānu sistēmas (t. sk. muskuloskeletālo), darbojoties netieši ar insulīnam līdzīgā augšanas faktora–1 starpniecību. Laboratorajās analīzēs to apzīmē kā IGF–1. Augšanas hormona un IGF–1 līmenis samazinās ne tikai līdz ar gadiem, bet arī dažu slimību gadījumā (piemēram, pacientiem ar samazinātu vairogdziedzera funkciju, cukura diabētu). Tā kā ir pieejams mākslīgi izveidots augšanas hormons medikamenta veidā, tiek spriests par tā izrakstīšanu pacientiem ar muskuļu zudumu jeb sarkopēniju.

Testosterons

Zinātnieki ir atklājuši, ka vīriešu dzimumhormons jeb testosterons ir nepieciešams, lai nodrošinātu muskuļu masu, pietiekamu spēku un funkciju. Testosterons sekmē olbaltumvielu veidošanos, kuras nepieciešamas muskuļaudiem. Gados vecākiem vīriešiem testosterona līmeņa samazinājums ir fizioloģisks, ja nepārsniedz 1% gadā. Vīriešiem ar izteikti pazeminātu testosterona līmeni (biežāk pēc 60 gadu vecuma) iesaka lietot testosteronu medikamenta veidā. Novērots, ka tādā gadījumā uzlabojas arī muskuļu spēks.

D vitamīns

Vēl viens svarīgs hormons, kas saistīts ar sarkopēniju jeb muskuļu izdilšanu, ir D vitamīns. Zinātnieki ir atklājuši, ka gados vecākiem cilvēkiem ar samazinātu D vitamīna līmeni asinīs ir samazināta muskuļu masa un muskuļu spēks. Sarkopēnijas risks pacientiem ar kopējā D vitamīna līmeni mazāk kā 25 ng/ml saistīts ar divas reizes lielāku sarkopēnijas risku (muskuļu zudums ir izteiktāks augšstilbos un augšdelmos). Laboratori asinīs nosaka 25(OH)D jeb 25–hidroksi–D vitamīna līmeni.

Paratireoīdais hormons un kalcijs

Papildu analīzes, kas var liecināt par ilgstoši pastāvošu D vitamīna deficītu, ir epitēlijķermenīšu (atrodas blakus vairogdziedzerim) izdalītais paratireoīdais hormons (laboratorajās analīzēs apzīmē kā PTH) un kalcija līmenis asinīs. Pie tam kalcijs ir svarīgs mikroelements ne tikai skeletam, bet arī muskuļu darbam – muskuļu šķiedru saraušanās un līdz ar to spēks ir kalcija atkarīgs process.

Kālijs un magnijs

Lai arī kālija un magnija deficīts organismā nav tieši saistīts ar muskuļu zudumu, šiem elementiem ir nozīme muskuļu spēkā. Novērots, ka pacientiem ar samazinātu kālija un magnija daudzumu organismā muskuļu saraušanās ir vājāka.

Kā var palīdzēt sarkopēnijas gadījumā?

Lai samazinātu sarkopēnijas jeb muskuļu zuduma risku, svarīga ir diēta un regulāras fiziskās aktivitātes. Diētai jābūt sabalansētai, ar pietiekamu olbaltumvielu (vismaz 0,8–1,2 g uz kilogramu svara dienā) un D vitamīna daudzumu. Tā kā Latvija ir Ziemeļu valsts, pacientiem bieži novēro samazinātu D vitamīna daudzumu organismā, un, ņemot vērā tā nozīmi muskuloskeletālā sistēmā, uzturs jāpapildina ar medikamentiem vai uztura bagātinātājiem.

Lai saglabātu muskuļu masu un spēku, svarīgi būt fiziski aktīvam – vai tā būtu regulāra pastaiga, nodarbības baseinā vai vingrošana.

Pagaidām nav pieejami medikamenti sarkopēnijas ārstēšanai, iespējams, ka nākotnē muskuļu spēku uzlabos ar augšanas hormona vai testosterona preparātiem.

Kopsavilkums

Muskuļu masa, spēks un funkcija samazinās līdz ar gadiem un dažādu citu faktoru un slimību rezultātā. Lai laikus atklātu un samazinātu sarkopēnijas risku, jāveic muskuļu spēka izvērtēšanas testi, papildu izmeklējumi, t. sk. jānodod asins analīzes. Lai arī sarkopēniju nevar ārstēt ar medikamentiem, muskuļu masu un spēku var uzlabot ar veselīgu uzturu un regulārām fiziskajām aktivitātēm.